Vīrieši.lv

Gribētos turpināt iesākto tēmu par veģetārismu- uztura veidu, kura pamatā ir augu produkti un atteikšanas no gaļas.

Lai arī mūsu sabiedrībā ir centieni ieaudzināt iecietību, toleranci, tomēr "šaurā domāšana" gūst virsroku, cilvēki vērtē notikumus,darbības pēc savas pieredzes, uzskatiem, noteiktajā sabiedrībā pieņemtajām normām un tradīcijām. Un viedoklis „es ēdu gaļu, man tā garšo, ne par ko nevēlos no tās atsacīties", pat neiedziļinoties oponentu viedoklī, vien norāda uz konkrētās personas norobežošanos ( „ es daru pareizi, tie citi, kas- nē- noteikti ir kaut kādi nepareizie, slimie"), konservatīvismu.

Vēlos apskatīt šo ēšanas paradumu daudz plašākā kontekstā, kas daudziem ir arī dzīvesveids, - ne vien atsacīšanās no dzīvnieku valsts izcelsmes produktiem, bet arī no precēm, kuru izgatavošanā izmantotas dzīvnieku sastāvdaļas- kažokādas, ādas un reizēm vilnas izstrādājumi, parastās ziepes, kosmētikas līdzekļi.

„Ja tu bērnam iedosi paspēlēties ar ābolu un trusīti, un viņš apēdīs trusi un spēlēsies ar ābolu, tad es tev nopirkšu jaunu auto." Jums varētu būt līdzīgi ar ceļa malā atrastām zemenēm un neceptu vistu. Pats par veģetārieti kļuvu nejaušības dēļ, bet ja jums nav motivācijas, vai ne mazākās saprašanas par to, kas tad mainīsies, tad iepazīstieties ar šiem dažiem iemesliem.

Cilvēciskais faktors

Mūsu planēta skaitās pārapdzīvota, bet galvenais iemesls tam ir tas, ka viena gaļas ēdāja ēstgribas apmierināšanai nepieciešamā zemes platība varētu dot pārtiku divdesmit veģetāriešiem. Ja iepriekš minēto pētījumu pagriež citā virzienā, tad 10% no amerikāņiem neēdot gaļu no ietaupītās labības varētu pabarot cilvēku skaitu, kas būtu līdzvērtīgs ar Lielbritānijas iedzīvotāju skaitu. Un tie ir 60 miljoni. Katru gadu Lielbritānijā no mājlopu barošanai iztērētiem graudiem varētu pabarot 250 miljonus cilvēkus. Ņemt vērā, ka katru gadu no bada nomirst ap 15 miljoniem.

Pēdējā laikā klausos Skuteli, lai uzmundrinātos ar viņa vitalitāti: „Es nesludinu pārmērības, bet nesu līdzsvaru; Un, kur cep picu, tu satiksi pie plīts mani” Man iepatikās un es devos meklēt.

No sākuma vēsture – maizi cilvēki gatavo jau kopš neolīta perioda. Lai uzlabotu tās garšu senie grieķi izmantoja arī mums labi pazīstamos sīpolus un ķiplokus. Tomātus eiropiešu virtuvē sāka lietot tikai 18 gs.(līdz tam uzskatīja, ka tie ir indīgi). Neapoles un tās apkārtnes nabadzīgie iedzīvotāji savai rauga maizei pievienoja tomātus un tā kā rezultāts bija labs, tūristi to labprāt baudīja. Jau kopš 1738.g. senais itāļu nabadzīgo ļaužu ēdiens tika tirgots uz ielām, bet 1830. g. tiek atklāta pizzeria – restorāns ar galdiņiem, kurš darbojas joprojām... Neapolieši ir iecienījuši divas picas Marinara un Margherita.

Droši vien aizbraucot uz Vīni viss būs savādāk nekā esmu iedomājusies...Grūbingera marimbas vietā skanēs „Pie zilās Donavas" un Zahertortes vietā kāds ieteiks ēst Mocarta suvenīrkončas. Alpi būs pilni ar tūristiem, kas organizētās grupās priecāsies par obligātajiem maršrutiem. Tāpēc labāk „ceļošu" savā virtuvē, iedomātajā Austrijā. Šoreiz gatavojot pēc šokolādes smaržojošu, „pamatīgu" kārumu.

Tortes vēsture ir 176. gadus veca. Austrieši apgalvo, ka tā ir slavenākā kūka pasaulē. Kā suvenīrus tās ved un sūta pa pastu izskatīgās koka kastītēs.

Ja ceļojot redzat sudrabaino lapu fonā smiltsērkšķu oranžās ogas, iesaku apstāties un ievākt kaut nedaudz skābā kāruma. Bet, uzmanīgi ar ērkšķiem! Ja garša kādam šķiet par stipru, mieriniet sevi ar domām, ka smiltsērkšķi stiprina imūnsistēmu, palielina organisma pretošanās spēju dažādām, t.sk. vīrusu izraisītām slimībām, satur nozīmīgus vitamīnus un tiek lietoti daudz un dažādu kaišu ārstniecībā un profilaksē. Esmu dzirdējusi vislabākās atsauksmes par viņu lietošanu, kā arī pati daudz labprātāk izvēlos dabiskākus līdzekļus veselības saglabāšanai.

Lai ievāktu smiltsērkšķu ogas ir diezgan jānopūlas. Gatavas tās ir šķīstošas un grūti atdalāmas no zara. Var izmantot šķēres vai nazīti, var ievākt ar visiem zariem un piemērotākos apstākļos izšķirot.

Vispraktiskākās receptes, piemērotas jebkuram, kurš vēlas dažādot savu uzturu ar sezonas augļiem, dārzeņiem un ogām no Latvijas laukiem.

Nespēju atrast vainīgo, kurš sajaucis henomeles ar cidonijām, bet jūklis ir pamatīgs. Skaistais vārds Cydonia visiem ir iepaticies, un tā nu to lieto henomeļu jeb krūmcidoniju vietā. Vēl ir dzirdēts, ka to sauc par „ziemeļu citronu” dēļ skābuma un C vitamīna satura.

Kā tiks servēts galds tuvākajā nākotnē? Galda piederumi- kļuva par konkursa Massimo Martini 2008 tēmu. Macef Design Award prēmijai tika iesūtīti vairāk nekā 4 893 projekti no 94 valstīm. Starptautiskajai žūrijai nebija viegli izvēlēties reprezentatīvākos darbus futūriskiskajām vakariņām. Piedāvājam uzvarētāju darbu apskatu.

Leaf Shaped Spoon (karote lapas veidolā)
Konceptuālo karoti new- age stilā,kas atgādina koka lapu, izgudroja dizaineris Shuhei Senda. Mākslinieks saka tā : „Man gribētos, lai 2015.gadā ar parastas karotes palīdzību mēs justos labāk, tā kā atrodamies svarīgā ēdiena iegūšanas procesā.”

Jau senatnē cilvēki ticēja pārtikas produktu uzbudinošajam spēkam. Kāpēc, lai tas nebūtu aktuāli ari šodien?  Kaut gan – zinātnieki vēl strīdas vai uzturs ir tas, kas veicina mūsu seksualitāti vai tomēr tās ir tikai mūsu fantāzijas? To jūs varat pārbaudīt paši. Tāpēc šoreiz saruna būs par afrodīzisku uzturu.

Britu enciklopēdijā par afrodīzisku uzturu rakstīts -  labi pagatavota maltīte var izraisīt psihofizioloģisku reakciju . dažādu juteklisko reakciju kombinācija – apetīti rosinošais izskats, patīkamā smarža un taustes izjūta – veicina eiforiju, kas var novest pie seksuālām izpausmēm.