| Brendijs, Konjaks, Armanjaks, Slivovitz |
| Kokteiļi |
| Pirmdiena, 29 septembris 2008 21:13 |
|
Brendiju var ražot jebkura valsts pasaulē. Ražošanas noteikumi nav īpaši reglamentēti, tāpēc samērā bieži komersanti ražo nekvalitatīvu brendiju. Dzenoties pēc ātrs peļņas, komersanti, brendiju krāso ar karameli un tādā veidā rada ilūzija par dzēriena ilgstošu izturēšanu koka mucās. Protams, tas nenozīmē, ka visi ražo nekvalitatīvu brendiju. Ir kompānijas, kuru brendijs ir apveltīts ar īpašu garšu un aromātu. Visu pasaules brendiju var sadalīt trijās grupās:
Pasaules labākajiem brendijiem ir savi individuāli nosaukumi. Konjaks (Cognac), Armanjaks (Armagnac), Amerikāņu brendijs (American Brandies) un citi. Der zināt, ka dažādi uzraksti uz brendija pudelēm (V.S., V.S.O.P un citi) ir aizgūti no konjaku terminoloģijas. Šie uzraksti paši par sevi neko neizsaka un bieži kalpo tikai kā etiķetes rotājums, kuru nav vērts ņemt galvā. Dažkārt vārds „Brandy" tiek izmantots kā sinonīms vārdam „liķieris". Tas notiek tad kad klāt nosaukumam tiek pievienots augļa nosaukums, no kura ir radīts dzēriens. Piemēram, Cherry Brandy, Apricot Brandy un t.t.. Taču šie ir absolūti citi dzērieni. Brendija un konjaka vēsture 16. gadsimtā ļoti ienesīga bija tirdzniecība ar vīnu. Holandieši bija tā laika labākie komersanti, kuri Francijas vīnu transportēja uz daudzām pasaules valstīm. Dažkārt šī produkcija, temperatūras un ilgstoša ceļojuma ietekmē zaudēja savas garšas īpašības. Holandiešiem jau no seniem laikiem bija pazīstams destilācijas process un tāpēc tie izdomāja, ka vīnu daudz ērtāk būtu transportēt atdalot no tā ūdeni. Izmantojot destilācijas procesu, holandieši ieguva vīna koncentrātu, kura transportēšana aizņēma daudz mazāk vietas un ilgstoša ceļojuma laikā dzēriens nebojājās. Destilācijas iznākumu viņi nosauca par „dedzināto vīnu" jeb "bradwijn" no kā arī ir cēlies vārds „brendijs". Nokļūstot galapunktā holandieši koncentrātu atšķaidīja ar ūdeni un atkal ieguva vīnu. Anglijas un Francijas kara rezultātā, vīna tirdzniecība strauji samazinājās. Dauzi vīna koncentrāti, ilgstoši tika turēti ozolkoka mucās, gaidot labāku komerciālu laiku. Kad tirgonis pēc laika nobaudīja šo vīna koncentrātu, viņš konstatēja, ka dzēriens ir palicis tumšāks, alkohola saturs bija samazinājies un dzērienam bija parādījies īpašs aromāts un pavisam cita garša. Tā arī sākās brendija ražošana. Apmēram 1701. gadā Francijas dienvidrietumos, Konjaka pilsētas apkārtnē sāka dibināties daudzas tirdzniecības kompānijas (starp citu daudzas ir saglabājušās līdz pat mūsdienām). Pateicoties Anglosakšiem, strauji attīstījās tirdzniecības apjomi, kā rezultātā ļoti populāra kļuva Konjaka pilsēta un tās apkārtnē ražotais brendijs. 1778. gadā tika parakstīta komerciāla vienošanās starp Angliju un Franciju, kas paredzēja būtiskas brendija, muitas nodokļu atlaides. Pateicoties šim līgumam brendija ražošana uzņēma milzīgus apgriezienus. Brendiju ražoja visā Francijā, tomēr pats labākais tika radīts Konjaka pilsētas apkārtnē. Drīzumā iestājās krīze. Pēc Ludviga XVI nāves pret Franciju vērsās daudzas Eiropas valstis. Brendija eksports samazinājās par 60 %, gada laikā. Taču pateicoties Napoleona kara gaitām, drīzumā katrā viņa iekarotajā valstī zināja par šo lielisko dzērienu. Uzskata, ka tieši Napoleons brendiju nosauca par godu Konjaka pilsētai, kuras apkārtnē tas tika ražots. 1860. gadā parādījās ideja, ka konjakam ir jāpaliek par visas pasaules īpaši pazīstamu dzērienu un tāpēc tika nolemts dzērienu pildīt stikla pudelēs ar etiķeti nevis mucās kā to darīja agrāk. Apmēram tajā pašā laikā sākās zinātniskais darbs lai konstatētu kas ir tie faktori, kāpēc tieši Konjaka pilsētas apkārtnē sanāk visideālākais dzēriens. Tā laika ģeologs Kokans (Coquand) pierādīja likumsakarību kas būtiski ietekmēja konjaka kvalitāti. Viņš konstatēja, ka viegli kaļķainā augsne, kāda ir konjaka pilsētas apkārtnē, brīnišķīgi regulē mitruma daudzumu un tieši ietekmē vīnogulāja ražu, kas gala rezultātā atsaucas uz dzēriena kvalitāti. Šis augsnes tips tiek dēvēts par „Champagne" un tā ir samērā līdzīga ar Champagne reģiona augsnei, kas atrodas Francijas ziemeļos. Ja godīgi, ģeologs faktus atklāja pavisam nejauši, piedaloties dzelzceļa celtniecībā.
Pirms konjaka vai brendija ieliešanas atbilstoša izmēra konjaka glāzē, glāzi var nedaudz uzsildīt lai izceltu dzēriena aromātu. Taču der zināt, ka īpaši karsta glāze veicinās spirta iztvaikošanu un izcels spirta aromātu. Francijā glāzes nekarsē vispār. Francijā populārs ir termins „ccc" (cafe, cognac, cigare). Pēdējos gados Eiropā ir samērā populāri jaunu konjaku baudīt ar ledu. Āzijas valstīs brendiju vai konjaku mēdz atšķaidīt ar ūdeni un malkot kopā ar pusdienām. Konjaka uzglabāšanas un pasniegšanas temperatūra ir +18 +20 grādi. V.S. - V.S.O.P. un citus tāda paša vecuma konjakus pasniedz kā aperitīvu vai diģestīvu, long vai short drink kokteiļos, kā arī bauda tīrā veidā konjaka glāzēs ar tilpumu no 100 -350ml. Bezalkoholiskie savienojumi varētu būt ūdens, praktiski visa veida sulas un limonādes, kafija, tēja, piens un kakao. Alkoholiskie savienojumi varētu būt dažādu veidu liķierīši. X.O. un citus tāda paša vecuma konjakus pasniedz tikai tīrā veidā un kā diģestīvu, konjaka glāzēs ar tilpumu no 350 -700ml. Atceries, šāda vecuma konjakus kokteiļos izmanto tikai idioti! Tikai neprofesionāls bārmenis mētās brendija vai konjaka pudeles vai kā savādāk izmatos tās izpildot Flairtending elementus. Resurss: http://bar.lv/ |
Brendijs ir augļu vai ogu vīna, dubultas destilācijas produkts, kuru iztur koka mucās.Pirmais kas izdomāja destilēt vīnogu vīnu 1250. gadā bija misters Arnaud de Villeneuve, kurš produktu nosauca par „eau-de-vie" jeb „dzīvības ūdeni".