|
 Kādu laiku atpakaļ, kāds kolēģis piesūtīja interesantu saiti: www.dayzeroproject.com, papētīju dziļāk - izveido 101 lietu saraksu, kas jāpaveic 1001 dienā. Piereģistrējoties var lasīt citu reģistrēto biedru darāmo lietu sarakstus. Viena lietotāja viena must do lieta: 3 dienas pārtikt tikai dzerot ūdeni.
Citāts iz CSI: "Cilvēks bez skābekļa var izturēt trīs minūtes, bez ūdens trīs dienas, bez ēšanas 3 nedēļas". Internetā sameklēju vairāku cilvēku atsauksmes par vairāku dienu neēšanu aktivitātēm - par to dažādi viedokļi. Kāds apgalvo, ka pēc pirmās nedēļas neēšanas ēstgriba pazūd pavisam. Kāds saka, ka tās ir neizturamas šausmas, kāds, ka tas ir peace of cake! Pēc šiem te visiem viedokļiem gribas man pašam saprast - kā tad ir!?
Tad nu daudz nedomājot pēc aptuveni nedēļas, varbūt divām uzsāku realizēt šo savas to-do listes punktu. Nu gribās, gribās pašam izmēģināt! Tagad esmu nodzīvojis 3 dienas dzīvojot uz ūdens. Zemāk aprakstīšu savas pārdomas un sajūtas pēc šiem piedzīvojumiem.
Eksperimenta laikā apspriedos ar kādu man pazīstamu mediķi, kura norādīja, ka vajadzētu vismaz nedaudz ieēst, jo pretējā gadījumā kunģa skābe, kas izdalās neatkarīgi ēdam vai neēdam, sāk ēst mani pašu. iepriekšminētā iemesla dēļ, sāktu ēst otrās un trešās dienas vakarā, apēdu vienu rupmaizes šķēli.
Atklāsmes:
- Ieradumam tomēr ir liels spēls - tomēr ir pierasts pie tā regulārā ēšanas ritma - brokastis, pusdienas, vakariņas. Kad tuvojas, kāda no ēdienreizēm, tad prātā uzpeld doma: "...šito tagad nedarīšu, paēdīšu un, tad ar jauniem spēkiem...". Katru reizi, kad sevi pieķeru pie šādas domas pārfokusējos uz: "šoreiz tomēr es TO darīšu, un TAGAD!". Arī vakarā, skatoties filmas prasās kaut ko uzgrauzt, bet nevis tāpēc, ka gribas ēst, bet tāpēc, ka tā pierasts... Būs jāmaina ieradumi, tā nu galīgi nevar!
- Ēšana tomēr IR bauda - griez kā gribi, bet apgalvojums, ka ēšana ir lielākā cilvēka bauda ir pilnīgi patiess. Bez ēšanas dzīve šķiet nedaudz pelēkāka. Sajūtas ēšanas laikā rada krāsas un emocijas. Protams, to varētu aizstāt, kas cits interesants, netipisks un patīkams. Taču, ja nekas papildu nav piedomāts, tad rodas labo sajūtu deficīts.
- Prasās pēc siltuma - šķiet organisms ieiet taupības režīmā un mazāk kaloriju patērē siltuma ģenerēšanai. Esmu viens no tiem tipiem, kam pārsvarā situācijās ir siltāk nekā apkārtējiem, taču šajās dienās dažreiz šķita otrādāk. Diez, kā būtu ziemā!?!?
- Organisms pielāgojas - pirmās, otrās vai trešās dienas vakars - sajūtas vienas un tās pašas. Organisms jau arī nav muļķis, ja nebaro, tad nav vairs jēgas satraukties un gaidīt, tāpat nebūs... Taču, tukšuma sajūta paliek, varbūt tas ir pieradums, varbūt fizioloģisks signāls, ka kaut kas nav kārtībā. Tukšuma sajūta vēderā ir pārsvarā visu laiku, ēst īsti negribas, taču tukšuma sajūta neatstāj...
- Nepierastas sajūtas - vēderā nav it nekā, tikai ūdens, bet šo sajūtu domāju jūs visi zināt. Tukšā dūšā iedzerat litru ūdens un būs tieši tas pats.
- Saplāno dienu - ja man šis būtu jāizdara vēlreiz, tad es noteikti izvēlētos trīs savas visaizņemtākās dienas, jo aizņemtāks esi, jo mazāk laika domāt par ēšanu.
- Nedomāt par ēšanu - pirms uzsāku šo padarīšanu, jau dažas dienas iepriekš biju apņēmies izpildīt līdz galam šo uzdevumu. Tas arī lielā mērā ir tas, kas palīdzēja. Nevis domāšana: "kaut es varētu kaut ko ieēst... mmm...", bet gan: "šodien un rīt es vēl neēdīšu un punkts... pēc tam gan varētu mazliet...".
- Darbaspējas nemazinās - biju gaidījis, ka izjutīšu organisma sagurumu un samazināsies koncentrēšanās spējas, izrādās nē, vienīgais traucēklis - iepriekšminētā tukšuma sajūta...
Tagad atskatoties uz iepriekšējām trīs dienām, mazliet, jocīgi... Biju domājis, no rīta piecelšos un nu tik ēdīšu, bet nemaz negribas (jau atkal organisms pielāgojas), tikai tāpēc, ka vajag izēdu nelielu zupas šķīvi...
Šo trīs dienu laikā esmu nometis svaru - 2,7 kg, tik daudz nebiju gaidījis!
Pēc šī visa radās kaut kāda apjausma, kā jūtās tie, kas pieteikuši badastreikus un neēd nedēļām...
|
