Mūsdienās arvien lielāku popularitāti iegūst pakešu logi, kuru rāmji ir izgatavoti gan no plastmasas, gan koka. Moderno izstrādājumu priekšrocības ir acīm redzamas – tie ir glīti, telpās saglabājās siltums, ir pazudis caurvējš, logi ir viegli ne tikai atverami, bet tos var arī atvāzt, to apkope ir vienkārša un neprasa daudz laika un pūļu. „Labo logu aģentūras" vadītājs Mārtiņš Mālnieks iepazīstina ar praktiskiem padomiem, kas ir jāzina, ja esat izvēlējušies uzstādīt pakešu logus, kā arī atklās noderīgus padomus, kurus ir vērts iegaumēt!

Tieši vasara ir tas laiks, kad ievaskojam slēpes, sagatavojam kamanas un nomainām vecos logus pret moderniem pakešu logiem, lai ziemā mazinātu siltuma aizplūšanu no mājokļa, ietaupot kurināmo, mazinot caurvēju un vēju logu šķirbās. Šādi ne tikai padarām mājokli estētiskāku, bet arī samazinām trokšņu līmeni tajā. Tomēr, kas mums vēl ir jāzina par pakešu logiem un tā servisu pirms gribam pasūtīt logus, stāsta „Labo logu aģentūras" vadītājs Mārtiņš Mālnieks, kas dos praktiskus padomus tiem, kuri ir nolēmuši mainīt vecos logus pret pakešu logiem:

Lai ikvienam šie Ziemassvētki būtu gaiši un svētvakars nebūtu jāsagaida trauksmaini dzēšot sveču liesmu izraisītu ugunsgrēku, t/p Alfa un ugunsdrošības nozares uzņēmums „FN Serviss" ir apkopojuši ugunsdrošības noteikumus kā izvairīties no iespējamām ugunsnelaimēm.

Tirdzniecības parks „Alfa" un ugunsdrošības nozares uzņēmums „FN Serviss" atgādina, ka Adventes laiks, tostarp Ziemassvētku un Jaungada svinību dienas ir biežākais ugunsnelaimju laiks. Ieteicams jau laicīgi apzināt iespējamos riskus un ievērot elementārus drošības noteikumus, kas palīdzēs izvairīties no nepiesardzīgas svētku svinēšanas izraisītām kataklizmām. Biežākais ugunsnelaimju cēlonis svētku laikā ir bez uzraudzības atstātas degošas sveces. Svētkus var sabojāt un nevajadzīgu robu ģimenes budžetā radīt arī šķietami nelieli bojājumi: sadedzis svētku galdauts, rotājumi vai, sliktākā gadījumā, aizdegusies eglīte un zem tās esošās dāvanas. 

Izlasīju portālā vienu rakstu par azartspēlēm, arī iepriekš medijos plašas diskusijas rosinātas tikai attiecībā uz azartspēļu biznesa ētisko pusi, šis raksts savukārt bija par drošību spēļu zālēs, taču šajā biznesā pastāv kompānijas, kas šo jomu kompromitē arī no praktiskā viedokļa. Īpaši tas kļuvis aktuāls krīzes laikā, kad daudzi šīs jomas pārstāvji visiem spēkiem cīnās par izdzīvošanu. Taču vai tiešām cīņā par uzņēmuma pastāvēšanu visi līdzekļi ir pieļaujami?

Vēlos pastāstīt par kādu savu personisko gadījumu, kas pierāda, ka diemžēl azartspēļu biznesā darbojas kompānijas, kas uzskata, ka tikai to klientiem ir pienākumi pret viņiem, nevis abpusēji. 

Kustība „Lielie bērnu slimnīcai" sākās ar ziņu, ka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) nodaļā trūkst termometru. Kāda mamma par pēdējiem 4 latiem bija spiesta iegādāties termometru, lai savam mazulim izmērītu temperatūru. Esam satriekti, ka tajā pašā laikā slimnīcas vadībai kratīšanas laikā atsavināti 700 tūkstoši latu skaidrā naudā.

Sabiedriskā kustība „Lielie bērnu slimnīcai", kuras ietvaros tūkstošiem cilvēku ir ziedojuši savus līdzekļus, mantas un arī darbu, palīdzot uzlabot apstākļus, kādos slimnīcā ārstējas bērni, aicina BKUS valdei un valdes priekšsēdētājam Dzintaram Mozgim atkāpties no ieņemamā amata. Nav pieļaujama situācija, ka atbildīgās amatpersonas neuzņemas nekādu atbildību par slimnīcā notikušajām liela mēroga nelikumībām.

„Lielie Bērnu slimnīcai" uzskata, ka steidzami būtu nepieciešama Valsts kontroles revīzija slimnīcā, lai konstatētu, vai bērnu ārstēšanai piešķirtie līdzekļi tiek izlietoti lietderīgi. Tāpat iniciatīvas dalībnieki pauž pārliecību, ka jaunajā BKUS valdē noteikti būtu jāiesaista sabiedrības pārstāvji, kas nodrošinātu līdzekļu izmantošanas caurspīdīgumu.

Par spīti iespējamajai slimnīcas līdzekļu izsaimniekošanai, „Lielie bērnu slimnīcai" turpinās savu darbību, sadarbojoties ar no BKUS neatkarīgu organizāciju - Bērnu slimnīcas fondu, kura paspārnē top Vecāku māja, kas tiek būvēta par cilvēku saziedotajiem līdzekļiem.

Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) runasvīrs Edmunds Sprūdžs pēdējā laikā, spodrinot savu tēlu (izskatās, ka puisis sataisījies startēt nākamās Saeimas vēlēšanās, nu, kā gan lai citādi izskaidro aktīvo Jaunā laika pozīcijas popularizēšanu savā blogā Dienas Biznesā) un savu spalvu spodrināšanai izmantojot jau pieminēto nevalstisko organizāciju, nācis klajā ar paziņojumiem par iespējamiem piecu miljonu lati ietaupījumiem gadā, ja valsts atteiktos no Microsoft biroja programmatūras izmantošanas un pārietu uz bezmaksas Open Office. Vēl viņš solījis, ka valsts varētu ietaupīt veselus 30 miljonus gadā, ja plašāk izmantotu atvērtā koda tehnoloģijas un nevis licenzētas datorprogrammas.

Tiesa, solot šādus grandiozus ietaupījumus, aktīvists nav parūpējies vispār painteresēties, cik lielas summas tad vispār valsts tērēt par datorprogrammām. Viņš gan aizbildinās, ka valsts viņam šo informāciju nesniedzot, tādēļ šie paziņojumi balstīti uz aplēsēm un minējumiem. Tomēr Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā (RAPLM) likumā noteiktajā kārtībā visa šī informācija vienkārši iegūstama - gan par to, cik valstij izmaksā Microsoft biroja programmatūras īre gadā, gan arī kopējo summu, par kādu valsts iestādes un uzņēmumi pērn un aizpērn iegādājušās datorprogrammas ar visiem informācijas tehnoloģiju pakalpojumiem kopā.

Arvien skaļāk skan apdrošinātāju žēlabas par to, kā viņiem neiet. Pareizāk gan būtu teikt, ka žēlojas dažas "nacionālas", "vietējā kapitāla" kompānijas, kurām laikam patiešām neiet. Vai arī iet uz galu. Tak vainīgi neesot viņi paši, bet visādi sadarbības partneri, kas vientiesīgos un labticīgos apdrošinātājus, kas dienu un nakti lauza galvu par savu klientu interesēm, šmauc uz nebēdu. Īpaši jau dažas ārstniecības iestādes, kas ir tik varenas, ka tā turpinot spēj sagraut nabaga "nacionālās" kompānijas.

Mana pieredze gan saka to, ka tie, kas cita acī redz skabargu, paši savu baļķi nespēj saskatīt. Bija man "jauks" gadījums ar vienu no visapbižotākajiem apdrošinātājiem - BTA. Tiesa, bija tas gadījums pirms dažiem gadiem, bet nedomāju, ka kas ir mainījies.

Vienmēr ar prieku uzzinu par gadījumiem, kad mūsu uzņēmēji nāk talkā valstij - ja ne ar reālu ieguldījumu, tad vismaz ar gudriem padomiem un vīzijām. It sevišķi ja tas notiek nesavtīgi. Jo ne jau visi līdzinās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, kas, kā ziņoja mediji, no mīļās valsts par pakalpojumiem sagribējusi noplēst simt tūkstošus...

Tā piemēram, vēl tikai jūnija vidū kāds acīmredzot cienījams un respektabls kungs vārdā Edmunds Sprūdžs, kas tikpat cienījamā organizācijā ar nosaukumu Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācija ieņem valdes locekļa posteni, deva savu publisko ieguldījumu valsts glābšanā. Padoms vienkāršs un pārliecinošs: izvēloties tā sauktās atvērtā koda tehnoloģijas, valsts varētu ietaupīt bez problēmām 30 miljonus latu. Tai tikai vajadzētu netērēt naudu dārgajām "Microsoft" programmatūras licencēm.

Tas, ka krīzes, līdzekļu trūkuma un taupības dēļ tiek ierobežoti visi iespējamie budžeta izdevumi, tai skaitā likvidējot kādas iestādes, atsevišķas iestāžu nodaļas utt., jau vairs nav nekāds pārsteigums vai noslēpums. Ja jau pat līdz 10 000 skolotājiem solās atlaist, tad dažādas nelielas iestādes ar pārdesmit darbiniekiem jau tāds nieks vien ir. Kurš vairs tam īpaši pievērš uzmanību!

Tomēr vakar atdūros pret ļoti „skaistu" ziņu, kas, izskatās, eleganti liecina par to, kādas lietas pie mums tiek „bīdītas" taupības aizsegā un kā prasmīgi „kretīnu meklētāji" spēj izmantot pat visas sabiedrības nelaimes. Vienā no ziņu portāliem bija publicēta informācija, ka līdzās visādām citām iestādēm taisās likvidēt arī inspekciju, kas kontrolē azartspēļu nozari un ka ļoti jau nu izskatās, ka ne jau nejauši izlemts šo iestādi slēgt, bet gan izmantojot krīzi - tāpēc, ka kādam nozares darbonim tā gluži vienkārši traucē.