Vīrieši.lv

Kopš seniem laikiem tiek atzīts, ka šizofrēnijai ir dažādi veidi. Robežas starp tiem nav pārliecinošas, un ilgi slimojošiem pacientiem tās pilnīgi izzūd.

Šizofrēnijas veidi

1. Paranoīda šizofrēnija mēdz sākties salīdzinoši vēlu, 30 - 45 gadu vecumā. Diagnostikai ir nozīmīgi primārie domāšanas traucējumi un murgu īpatnējais veids vai to neiespējamība. Autisms šķietami ir diezgan neuzkrītošs, bet iekšējā pasaule šiem cilvēkiem ir dziļi psihotiska, tajā pašā laikā ilgi saglabājot labu sociālo piemērošanos. Slimniekiem nereti rodas milzīga trauksmaina bojāejas izjūta, kas pārņem ar tādu spēku, ka, baiļu sviedriem pludojot, slimnieki sit galvu pret sienu. Iespējams, ka tas ir mokošākais no visiem cilvēka pārdzīvojumiem. Citi slimnieki ir pārliecināti par sava pasaules glābēja lomu, vienlaikus jūt izspiegošanu pa radio un TV un halucinācijas. Reizēm slimajam „it kā zvīņas nokrīt no acīm" un pēkšņā gaišredzībā viņš izprot noslēpumainas sakarības. Parasti tas vēsta par psihozes padziļināšanos.
2. Hebefrēniskā šizofrēnija (nediferencēta šizofrēnija) ir raksturīga jaunībā ar straujām pārejām no ārkārtīgi stiprām psihotiskām līdz baiļpilnām izpausmēm. Galvenais simptoms ir domu bloķēšana un pārliecība, ka visu diktē sveši spēki. Bieži ir halucinācijas un regresīva (reizēm destruktīva) rīcība.
3. Vienkāršā forma ir salīdzinoši reta. Tai raksturīgs pakāpenisks psihiskas atsvešinātības pieaugums, pasivitāte un apātija. Uzvedība kļūst aizvien nesakarīgāka. Tādos gadījumos galvenie ir šizofrēnijas pamatsimptomi, papildsimptomi (skat: Šizofrēnija 1.Daļa) ir retāki, un slimība sākas ap 18 - 25 gadu vecumu. Prognoze ir slikta! Pēc katra paasinājuma jūtas mēdz aizvien vairāk notrulināties, hroniskā stadijā defekts ir neatgriezenisks.
4. Katatoniskā šizofrēnija arī mēdz sākties diezgan pēkšņi, ap 25 - 35 gadu vecumu. Muskuļu katatonijas laikā slimais neēd, nedzer, un stāvoklis drīz kļūst bīstams dzīvībai. Reizēm vērojami hiperaktīvi uzbudināti katatoniski stāvokļi. Šizofrēnijas diagnoze ir pierādīta vienīgi tad, ja konstatē arī primārās šizofrēniskās domāšanas pazīmes, jo katatoniskie sindromi iespējami arī vairāku citu psihožu laikā. Mūsdienās katatoniskā šizofrēnija ir retums.

Pirmreizējā saslimšana
Tipiskās jauniešu šizofrēnijas sākumu grūti ievērot. Tā sākas pamazām ar difūzas, spēcīgas trauksmes periodiem, noslēgtību, savdabīgu uzvedību, ko parasti rada dzirdes halucinācijas, bet sākumā par tām varbūt nestāsta. Tā var būt personīgās higienas neievērošana, vienaldzība pret ēdienu. Pamazām apkārtējiem kļūst skaidrs (tie biežāk ir vecāki), ka tās ir slimības pazīmes un, ka bez palīdzības vairs neiztikt. Parasti novērots kaut kas ļoti satraucoš, piemēram, bijis uzbrukums tēvam, slimais neslēpti halucinējis vai uzvedies antisociāli, piemēram, staigājis apkārt kails; dārzā, citiem redzot, nokārtojis dabiskās vajadzības u.c.

Šizofrēnijas cēloņi
Slimības cēloņi ir jāmeklē vairākās vietās vienlaikus. Neviens no atsevišķiem faktoriem nav pietiekams, lai izskaidrotu, kādēļ cilvēks kļūst vai nekļūst šizofrēnisks.

Šizofrēnija ir samērā bieži sastopama slimība.Saslimt var jebkurā laikā, taču visbiežāk tas notiek 15-30 gadu vecumā.Vīrieši un sievietes slimo vienlīdz bieži. Šizofrēnijas pamatā ir nopietni smadzeņu darbības traucējumi.

Bioloģiskie faktori
Smadzenes satāv no miljardiem nervu šūnu, šūnas saņem informāciju cita no citas, tas notiek pateicoties neirotransmiteriem - ķīmiskām vielām, ar kuras palīdzību impulss pāriet no vienas šūnas līdz otrai. Saslimstot ar šizofrēniju, šī kārtība izjūk.

Ģenētiskie faktori
Ģenētiskie faktori, kas veicina šizofrēniju var mainīties, tādā veidā kavējot to DNS izmaiņu atklāšanu, kas ir galvenie "vaininieki". Tomēr plaši genoma pētījumi varēja sniegt precīzākas norādes par to, kurš gēns ir vainīgs pie šīs saslimšanas.

Nu beidzot ir pārliecinoši un pamatoti pierādījumi par gēnu ietekmi uz cilvēka iespējamo saslimšanu ar šizofrēniju :Michael O'Donovan un viņa kolēģi no Cardiff Universitātes Lielbritānijā atklājuši, ka gēns ar nosaukumu ZNF804A paaugstina risku saslimt ar šizofrēniju par 1% (Nature Genetics, DOI: 10.1038/ng.201).

David St Clair un viņa kolēģi no Aberdeen Universitātes Lielbritānijā atklājuši, ka, iztrūkstot 1. no 15 hromosomām, saslimstība ar šizofrēniju pieaug par 15 reizēm (Nature, DOI: 10.1038/nature07229).

Starptautiskais Šizofrēnijas konsorcijs ir atklājis, ka cilvēkiem ar šizofrēniju tiek novērots gēnu „juceklis" - kādi gēni ir pārkopējušies dubultā vai arī iztrūkst, salīdzinājumā ar veseliem cilvēkiem (Nature, DOI: 10.1038/nature07239).

Psiholoģiskais faktors
Psihozē notiek to „ES" funkciju sabrukums, kas vada un atbalsta mūsu attieksmi pret apkārtni. Uzskatāms, ka psihotiski stāvokļi ir indivīda aizsardzība pret pārmērīgām psihiskām ciešanām vai arī reakcija uz agrīnu nepietiekamības stāvokli, kas zināmās jomās pārtrauc personības attīstības turpināšanos. Pirmajos dzīves gados veidojas iekšējas psihiskas struktūras un „ES" funkcijas, kas gūst savu materiālu, introjecējot pozitīvos aspektus un identificējoties ar svarīgām personām. Ja indivīdam nav labu iespēju sevī uzņemt labu objektu tādēļ, ka bērnība bijusi vilšanās, pamestības un neskaidrību pilna un ar sliktu objekta noturību (svarīgu aprūpētāju maiņa), personības struktūras ir vārgas. Tātad - jūtīgākiem bērniem vieglāk attīstās psihozes, taču tas nebūt nenozīmē, ka zināma veida trauma kādā noteiktā attīstības posmā noteikti radīs psihozi. Parasti gan psiholoģiskie gan bioloģiskie iemesli ir apvienoti. Palielinoties slodzei, piemēram, indivīda attīstības krīžu laikā, separācijās, attiecību samezglojumos, sociālās grūtībās un somatisku slimību laikā šis viegli ievainojamais indivīds sasniedz psihozes sliekšņa līmeni un sākas slimība. Tās īslaicība vai ilgums atkarīgs no indivīda primārās jūtības, personīgās attīstības un sociālo kontaktu tīkla.

Psihozi izraisošie notikumi
Ar šizofrēniju mēdz saslimt pēc kāda tuva cilvēka zaudējuma vai no drošas apkārtējās vides nokļūstot nedrošībā. Ja iekšējās vērtību skalas pirmajā vietā bijusi kādu savstarpēju attiecību vai norišu pastāvība, tad arī visai nelielas pārmaiņas tajās var kļūt par zaudējumu, kas izraisa trauksmes stāvokli. Disfunkcionālā ģimenē dzīvojošam jaunietim pēc vecmātes nāves var sākties psihoze, jo viņa bijusi laba, drošību sniedzoša persona. Bērns pēc viņas nāves kļūst vēl neaizsargātāks kā agrāk. Varētu rasties iebildumi pret šī zaudējuma svarīgumu, īpaši tādēļ, ka slimība sākas pusgadu pēc notikuma un slimnieks par to vispār nav stāstījis, tādēļ šķiet ka tas nav viņu īpaši ietekmējis. Tomēr zināšanas par bērna pārdzīvojumu pasauli ļauj secināt, ka patiesība ir gluži pretēja.

Psihozi var izraisīt arī tādas traumas kā skolas pabeigšana, karadienests, nelaimīga mīlestība un draugu pārcelšanās uz citu dzīvesvietu, ja vietā nerodas citi. Noteikumi labāk izprotami, pieņemot, ka psihoze un regresija ir atbildes reakcija pārmērīgām psihiskām sāpēm.
Šizofrēnijas gadījumā parasti neatrod pārliecinošus traumatiskus notikumus, biežāk ir runa par ilgstošām pārmaiņām dzīvē.

Šizofrēniju nevar izarstēt, tā irhroniska slimība, taču var atvieglot slimības izpausmes. Pacientam ar šizofrenijas diagnozi, arī periodos, kad sūdzības mazinājas, jāatrodas novērošanā pie sava psihiatra, un ja psihiatrs nozīmējis medikamentus, obligāti jaizpilda ārsta norādījumi. Pretejā gadījumā ātri var attīstīties nevēlamas šizofrēnijas izpausmes, kuru dēļ cilvēks nevarēs pilnvērtīgi dzīvot un strādāt. Tas savukārt var novest pie invaliditātes.

Mīti un aizspriedumi šizofrēnijas sakarā
Šizofrēnija ir slimība, kuru daudzi cilvēki neizprot. Bieži cilvēkiem, kuri slimo ar šizofrēniju un viņu ģimenes locekļiem jācīnās pret mītiem un neizpratni sakarā ar šo slimību. Daudzi mīti saglabājušies pat simtiem gadu. Sabiedrībā joprojām valda maldīgi uzskati, ka:

• šizofrēnijas slimnieki ir varmācīgi;
• no šizofrēnijas slimnieka ir jāizvairās;
• šizofrēnijas slimnieki ir slinki vai bezatbildīgi;
• šizofrēnija ir vecuma plānprātības paveids;
• šizofrēnija ir rakstura trūkums jeb izlaidība;
• šizofrēniju izraisa nepareiza audzināšana;
• šizofrēnija ir lipīga slimība;
• ārstēšana šizofrēnijas gadījumā neiedarbojas.

Bieži šie nepatiesie mīti cilvēkos izraisa bailes no šizofrēnijas slimniekiem. Viņi neizprot slimības būtību, tādēļ nevēlas būt saskarsmē ar šo cilvēku. Šizofrēnijas slimniekam ir ļoti nepieciešams līdzcilvēku atbalsts!

Kur vērsties pēc palīdzības:

Pirmkārt palīdzību meklē pie sava ģimenes ārsta!
Palīdzību iespējams saņemt, zvanot pa Uzticības tālruņiem:

Ambulatorā psihiatriskā palīdzība

Dienas stacionāri

Stacionāri

Līgumiestāžu saraksts:

• www.voava.gov.lv

Paškontroles tests šizofrēnijas konstatēšanai:

• www.slshealth.com

Resursi:

• Juhans Kulbergs "Dinamiskā psihiatrija"
• www.cardiff.ac.uk
• www.nature.com
• www.abdn.ac.uk
• www.sva.lv
• www.medicine.lv
• www.voava.gov.lv
• www.slshealth.com