Vīrieši.lv

„Sapnis ir slepenas durtiņas uz pašu dziļāko un intīmāko dvēseles svētnīcu.” Karls Gustavs Jungs.

Ikviens no mums redz sapņus, un, pat ja pēc pamošanās mēs to neatceramies, sapņi mūs apciemo katru nakti. Droši vien katram ir gadījies pamosties pašā interesantākajā sapņa brīdī, kad to pārtraucis modinātāja zvans, un saprast, ka no nosapņotā, lai kā arī necenstos, atceramies vairs tikai jaukās vai ari reizēm mazāk patīkamās emocijas. Jau Senajā Ēģiptē cilvēki centās skaidrot sapņu nozīmi, savukārt Grieķijā ticēja, ka sapņi var palīdzēt nodibināt saikni ar augstākajām varām. Arī latvieši jau kopš seniem laikiem ir ticējuši, ka sapnis ir priekšvēstnesis, kas var gan brīdināt, gan informēt par gaidāmajiem notikumiem. Mūsdienās zinātnieki visā pasaulē vairs necenšas apstrīdēt teoriju, ka sapņiem ir būtiska nozīme cilvēka dzīvē un tie ir vēra ņemama mūsu zemapziņas izpausme, arī psihologi apgalvo, ka ir vērts papūlēties atcerēties savus sapņus, iedziļināties tajos un saprast tos. Bet kā to izdarīt?

Laikā, kad mēs guļam, mēs atrodamies kādā no divām miega fāzēm – lēnajā, kurā miegs ir visdziļākais un kurā sapņus parasti vai nu neredzam vispār, vai ari tos neatceramies, un ātrajā miega fāzē, kuras laikā cilvēks redz visspilgtākos sapņus. Šīs fāzes laikā cilvēka miegs ir trauslāks, un to parasti piedzīvojam neilgu brīdi pirms pamošanās, kādēļ arī rodas sajūta, ka sapnis pārtrūkst, vai ka to „gandrīz, gandrīz atceramies”. Latviešu tautas ticējums vēsta – ja gribi atcerēties sapni, guli uz sāniem, bet pēc pamošanās pagriezies uz otriem, tad sapnis neaizbēgs. Savukārt Junga sapņu pētīšanas institūts iesaka – blakus gultai allaž jātur pildspalva un papīrs, lai uzreiz pēc pamošanās varētu pierakstīt to, ko atceramies. Pirms gulētiešanas esot noderīgi censties aizmigt ar domu, ka sapnis ir jāatceras, jo mūsu apziņa ir cieši saistīta ar zemapziņu, kas savukārt veido sapņus. Turklāt vispareizāk to darīt jau tad, kad lēnām slīdam miegā, jeb atrodamies pusnomoda stāvoklī. No rīta nevajag steigā lēkt ārā no gultas, pāris minūtes jāvelta tam, lai mierīgi apdomātu un atsauktu atmiņā redzēto, pierakstītu kaut vai fragmentus, jo tas vēlāk var palīdzēt sapni izskaidrot un saprast.

Kad jums ir izdevies atcerēties naktī nosapņoto, jāķeras pie nākamā soļa – jācenšas to izskaidrot. Freids kļuva slavens ar saviem apgalvojumiem, ka ikvienam sapnim piemīt seksuāla daba, savukārt Jungs ticēja, ka sapņi ir „kolektīvā zemapziņa”, un tie visiem cilvēkiem, neatkarīgi no rases, dzimuma vai vecuma sniedz vienu un to pašu informāciju. Arī latviešiem nav sveši sapņu skaidrojumi – ikviens no mums noteikti zina izplatītākos, piemēram, to, ka sapnī redzēts izkritis zobs vēsta par slimību, vai to, ka visi sapņi, kas redzēti pirmoreiz guļot jaunā vietā, piepildās. Tomēr mūsdienās veiktie pētījumi ir pierādījuši, ka nevar viennozīmīgi izskaidrot visu cilvēku sapņus, jo ikvienu no mums veido savas rakstura iezīmes, diendienā mēs piedzīvojam neskaitāmus mazākus un lielākus notikumus un sastopam cilvēkus, kas liek mums domāt. Šīs pārdomas nosēžas mūsu zemapziņā, lai vēlāk izpaustos sapņu veidā.

Bet ja jau nav vienotu sapņu skaidrojumu, tad kā lai saprot, ko sapnis vēlas mums pateikt? Patiesībā tas nav nemaz tik sarežģīti – vajag tikai atcerēties, ka katrs sapnis ir simbolu kopums, un mums jāmēģina šie simboli izskaidrot. Tā, piemēram, ja sapnī redzam, ka braucam ar zirgu, tas nebūt nenozīmē, ka „gaidāma liela laime” vai „tuvojas nāve”. (Pēc latviešu sapņu skaidrojumiem). Turklāt dotie skaidrojumi ir tik pretrunīgi, ka katrs pats var izvēlēties, kam labāk ticēt, vai neticēt vispār. Protams, ikviena sabiedrība pastāv simboli un zīmes, kas ir kopīgas, tomēr lielākoties katram ir sava, individuāla pieredze. Varbūt tieši jums zirgs saistās ar atmiņām par kādu konkrētu notikumu, tad tieši no šī skatupunkta un savām sajūtam arī jāmēģina sapni izprast.

Sapņus ir vērts atcerēties un izskaidrot tādēļ vien, ka tie mums var palīdzēt atrisināt raizes, kas nospiež zemapziņu, atgādināt par ko tādu, kas neliek mieru jau sen, bet ar prāta palīdzību ir veiksmīgi nobīdīts malā. Tomēr ir vēl kāda iespēja, ko mums dod sapņi. Cilvēks miegā pavada aptuveni trešo daļu savas dzīves, un ne vienmēr dzīve ir kā sapnis. Tad kāpēc gan sapni nepadarīt par savu otro dzīvi? Ja mēs mācētu kontrolēt savus sapņus, tad varētu izbaudīt vislabāko atpūtu – nokļūt tieši tur, kur vēlamies būt, satikt tos cilvēkus, kurus vēlamies, bet dzīvē mums šādas iespējas var arī nebūt! Kontrolēt sapni - tas nav nekas neiespējams. Daudzi mazi bērni to dara neapzināti – pirms gulētiešanas viņi „pasūta” sapni, domājot par to, ko vēlētos redzēt. Pieaugušie šo spēju diemžēl bieži vien ir pazaudējuši, jo viņu prātu nomāc ikdienas rūpes, kas ņem virsroku pār mūsu vēlmēm.

Kā rīkoties, lai sapnī redzētu tieši to, ko vēlamies? Junga sapņu pētīšanas institūts iesaka pavisam vienkāršu metodi, kas dos rezultātus, ja vien neatlaidīgi mēģināsiet. Katru vakaru īsi pirms aizmigšanas domājiet par to, ko vēlaties sapnī ieraudzīt (aptuveni tāpat, kā būtu domājis par to, ka gribat sapnī atcerēties). Centieties iztēloties to visos sīkumos, un aizmigt tieši ar šo domu. Sapņa laikā ir svarīgi apzināties, ka jūs sapņojat – līdzko jums tas ir izdevies, jūs varat darīt visu, ko vien vēlaties - to var panākt ar Junga institūta ieteiktu vingrinājumu – dienas laikā vairākkārt rūpīgi aplūkojiet savas rokas. Dariet to ļoti uzmanīgi, izpētiet visos sīkumos, savukārt sapnī centieties paskatīties uz savām rokām – ja jums tas izdosies, jūsu apziņai tā būs kā zīme, ka tā var ņemt virsroku pār jūsu zemapziņu un sapni varēsiet turpināt tieši tā, kā to vēlaties jūs.

Sapņot var dažādi – ar acīm vaļā vai ciet, tos atceroties vai nē, tomēr galvenais ir zināt, ka sapnis – tā ir būtiska daļa no cilvēka dzīves, kas, ja vien ar to sadraudzējas un iepazīst, var kļūt par patīkamu atpūtu, dziedinātāju un ceļu uz sevis izprašanu.