Vīrieši.lv

Hokejs ir viens no populārākajiem sporta veidiem Latvijā. Latvijā hokeju spēlē jau kopš 1920. gadiem un pašlaik Latvijā ir, pēc jaunākajiem IIHF datiem, 4836 reģistrētu spēlētāju, kas sastāda 0,21 procentu no visiem valsts iedzīvotājiem.

Pati pirmā hokeja spēlē Latvijā reģistrēta 1909. gada 15. februārī, kad savā starpā tikās Strēlnieka Dārzs un Rīgas "Unions". Viens no pašiem pirmajiem hokeja popularizētājiem Latvijā bija zviedrs Svens Jensens, kurš spēlēja arī bendiju Rīgas "Vanderers" klubā. Bendijs (bendy) - Uz 110 metrus gara un 65 metrus plata laukuma (apmēram futbola laukuma izmērs) 10 spēlētāji no katras komandas cenšas iesist bumbiņu pretinieka vārtos. Sīkāka informācija pieejama: www.bendy.lv

Lai gan Latvijā hokeju spēlēja jau no 1920. Gada, Latvijas hokeja federācija tika izveidota tikai 1930. Gadā, bet 1931. Gadā norisinājās pirmā Latvijas hokeja līgas sezona, šajā pat gadā latvija tika uzņemta IIHF.

Pirmajā Latvijas hokeja līgas sezonā 1931-32 gadā spēlēja 9 komandas, kas bija iedalītas divās zonās - Rīgas un Liepājas. Rīgas zonā spēlēja 6 komandas - Rīgas "Unions", Rīgas "LSB", Rīgas "RFK", Rīgas "US", Rīgas "ASK", kā arī HK Rīgas "Kaiserwald", bet Liepājas zonā spēlēja 3 komandas - HK Liepājas "Olimpija", Liepājas "ASK", kā arī Liepājas "LTK". Čempions tika noskaidrots finālspēlē, kurā savā starpā tikās labākā Rīgas un labākā Liepājas zonas komanda, attiecīgi - Rīgas "Unions" un HK Liepājas "Olimpija". Par pirmo čempionu, finālā uzvarot ar 14:1, kļuva Rīgas "Unions".

Līdzīgs formāts saglabājās arī nākamajā sezonā, lai gan Liepājas zonā spēlēja vienīgi 2 komandas - HK Liepājas "Olimpija" un Liepājas "LTK". Par valsts čempioniem jau otro reizi kļuva Rīgas "Unions". 1933-34 sezonā vairs neeksistēja sadalījums zonās, jo līgā spēlēja vairs tikai 6 komandas, kuras visas bija bāzētas Rīgā. Uzvarēja komanda, kura turnīra laikā bija savākusi visvairāk punktu. Par čempioniem kļuva Rīgas "ASK", bet Rīgas "Unions" palika vienīgi piektie. Rīgas "ASK" uzvarēja arī nākamajās divās sezonās, bet 1936-37 sezonā, kad līgā spēlēja vairs tikai četras komandas, uzvarēja Rīgas "US".

Nākamās divas sezonas atkal uzvarēja Rīgas "ASK", tādējādi kļūstot jau par četrkārtējiem Latvijas čempioniem, bet 1939-40 sezonā otro reizi parākā bija Rīgas "US". 1940-41 sezonā, kura norisinājās jau pēc PSRS pirmās okupācijas, līgā spēlēja trīs komandas - divi Rīgas "Dinamo" sastāvi, kā arī Rīgas "RDKA". Pārākā izrādījās Rīgas "Dinamo" A komanda. 1941-42 sezonā, kad Latvijas teritoriju bija okupējusi nacistiskā Vācija, latviešu komandas tika atjaunotas un līgā spēlēja divi Rīgas "US" sastāvi, Rīgas "RSK", kā arī HK Rīgas "Daugavieši".

Uzvaru izcīnīja Rīgas "US" pirmais sastāvs. 1942-43 sezonā tām pievienojās divi Rīgas "ASK" sastāvi, bet pats čempionāts netika pabeigts. Pārtraukšanas brīdī, līdere ar 9 punktiem 5 spēlēs bija Rīgas "US" A komanda, bet tai sekoja Rīgas "ASK" A sastāvs ar 3 spēlēs izcīnītiem 5 punktiem. 1943-44 sezonā par čempioniem kārtējo reizi kļuva Rīgas "US", bet tad oficiāli beidza pastāvēt Latvijas valsts un Latvijas čempionātu hokejā aizstāja LPSR čempionāts hokejā.

Latvija (LPSR) spēlēja svarīgu lomu arī PSRS hokejā. Harijs Mellups bija vārtsargs pašā pirmajā PSRS izlases spēlē - 1951. gada 22. aprīlī, kad PSRS ar 23 pret 2 pārliecinoši pārspēja Austrumvācijas izlasi. Sešdesmitajos gados hokejs Latvijā piedzīvoja kritumu. Tas notika laikā, kad Rīgas Dinamo spēlēja tikai PSRS 3. līgā. Latvijā hokejs popularitāti atguva septiņdesmitajos gados, kad par Rīgas Dinamo treneri kļuva Viktors Tihonovs (vēlāk trenējis arī Maskavas "CSKA" un arī PSRS izlasi). Helmuts Balderis bija spilgtākais latviešu hokejists septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados. 1977. gadā viņš kļuva par PSRS hokeja līgas vērtīgāko spēlētāju un arī Pasaules čempionāta vērtīgāko spēlētāju. PSRS izlasē astoņdesmito gadu beigās spēlēja arī divi latviešu vārtsargi - Vitālijs Samoilovs un Artūrs Irbe.

Irbe tika atzīts par 1990. gada Pasaules čempionāta labāko vārtsargu, bet Vitālijs Samoilovs bija PSRS 2. vārtsargs 1988. gada Olimpiskajās spēlēs, kurā PSRS izlase izcīnīja zelta medaļas. 1991. gadā, kad PSRS bija jau uz sabrukšanas sliekšņa, Artūrs Irbe atteicās spēlēt PSRS izlasē. 1991. gada Pasaules čempionātā junioriem spēlēja divi latvieši - Sergejs Žoltoks un Sandis Ozoliņš. Tiesa, čempionāta vidū beidza pastāvēt PSRS un tā tika pārdēvēta par NVS izlasi, bet tā kā Latvija nebija iestājusies NVS, tad pēc tikko uzvarētā turnīra, protestus iesniedza vairākas delegācijas. Tiesa, protesti tika noraidīti.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā, tika atjaunota arī Latvija līga hokejā. Deviņdesmito gadu pirmajā pusē līgā bija raksturīgs salīdzinoši liels komandu skaits - 1994-95 sezonā līgā spēlēja pat 19 komandas. Par pirmajiem līgas čempioniem 1991-92 sezonā kļuva HK Ķekavas "Sāga". 1992-93 sezonā uzvārēja HK Rīgas "Pārdaugava", kuras otrais sastāvs izcīnīja bronzas medaļu. 1993-94 sezonā uzvarēja Rīgas "Hokeja Centrs", kuram tā arī bija vienīgā sezona Latvijas līgā, bet 1994-95 sezonā savu pirmo uzvaru līgā guva Rīgas "NIK's Brih", kura Latvijas līgā dominēja vairākus gadus - nākamo četru sezonu laikā tā čempiones titulu izcīnīja vēl 3 reizes, vienīgi 1996-97 sezonā paliekot otrajā vietā aiz Ogres "Essamikas" un "Latvijas Bērza" apvienotā sastāva.

1999. gadā līgā debitēja HK Liepājas Metalurgs, kas jau tā pirmajā sezonā izcīnīja čempiona titulu. 2000. gadā ar uzvaru līgā debitēja HK Rīga 2000, bet nākamajās divās sezonās atkal pārākā bija "Metalurga" vienība, bet tad četras sezonas pēc kārtas līgā triumfēja Rīga 2000. 2007-08 sezonā uzvaru izcīnīja "Metalurgs". Kopš 2003-04 sezonas Latvijas līgu var saukt par atklātu, jo tajā spēlē lietuviešu klubs SC Energija, bet 2007-08 sezonā līgā spēlēja arī Tartu "Big Diamonds".

2004. gada 3. Novembrī Latviju sasniedza skumja vēsts: spēles laikā mira izcilais Latvijas hokejists Sergejs Žoltoks. Tas bija šoks ne tikai Latvijas hokeja faniem, bet arī visai hokeja pasaulei. Sergeju labi pazina un cienīja aiz okeāna, kur viņš NHL komandā „Minesotas Wild" bija kapteinis.  
Sergejs bija Latvijas patriots viņa degsme un azarts vienmēr bija palīdzējis komandai sasniegt labus rezultātus. Viņš dziļi pārdzīvoja katru komandas neveiksmi un bieži vien nepamatoti pārmeta sev kļūdas. Viņš mīlēja hokeju. Hokejs bija viņa dzīve ... kura parāvās hokeja laukumā spēles laikā.

Latvijas izlases spēlētāji bieži apgalvo, ka Sergejs ir laukumā un palīdz komandai. Spēlētāji ar smaidu apgalvo, ka mūsu izlasē ir 6 laukuma spēlētāji. Latvijas izlases labais sniegums pasaules čempionātā ir labākā piemiņa izcilajam spēlētājam un brīnišķīgam cilvēkam, kāds bija Sergejs.  

Sergejs Žoltoks (dzimis 1972. gada 2.decembrī, Rīgā, Latvijā, miris 2004. gada 3.novembrī, Minskā, Baltkrievijā) bija latviešu hokejists, kurš spēlēja uzbrucēja pozīcijā. Viņš 10 sezonas spēlējis NHL klubos Nešvilas "Predators", Minesotas "Wild", Edmontonas "Oilers", Otavas "Senators", Monreālas "Canadiens" un Bostonas "Bruins". Bostonas klubs viņu draftēja 1992. gada NHL draftā, 3. kartā ar kopējo 55. numuru. Minesotas "Wild" sastāvā 2003. gada janvārī viņš bija komandas kapteinis.

PSRS hokeja izlases sastāvā viņš piedalījies 1991. gada Pasaules čempionātā junioriem un 1990. gada Eiropas čempionātā junioriem. PSRS izlases sastāvā viņš uzsāka arī 1992. gada Pasaules čempionātu junioriem, bet turnīra laikā savienība izjuka, tādēļ izlase tika pārsaukta par NVS hokeja izlasi. Tā kā izlasē spēlēja arī Žoltoks un Sandis Ozoliņš, kuri nāca no Latvijas, kas nebija NVS biedre, tad vairākas izlases iesniedza protestus, bet tie tika noraidīti. Latvijas hokeja izlases sastāvā viņš piedalījies 6 Pasaules čempionātos.

Sergejs Žoltoks nomira 2004. gada 3. novembrī, Minskā, Baltkrievijā, kad Baltkrievijas hokeja līgas ietvaros savā starpā tikās Žoltoka pārstāvētā HK Rīga 2000 un Minskas "Dinamo" - Žoltoks 5 minūtes pirms spēles beigām devās uz ģērbtuvēm, jo viņam palika slikti, pa ceļam viņu piemeklēja infarkts, vietējie mediķi centās glābt viņa dzīvību, bet tas neizdevās.

2005. gadā Rīgas 55. vidusskola tika pārsaukta Sergeja Žoltoka vārdā. Tika ierosināts par Žoltoka ielu pārsaukt arī kādu no Arēnas Rīga blakusesošajām ielām, bet Rīgas dome to noraidīja. Sergejs Žoltoks ir uzņemts NHL slavas zālē. Viņa vārds uz visiem laikiem ir ierakstīts pasaules hokeja vēsturē.