Vīrieši.lv

Katram ir sava realitāte. Mēs varam skatīties uz vienu un to pašu lietu un katrs to redzēt savādāk; tātad katra realitāte par konkrēto objektu būs sava. Tādā gadījumā es esmu reāliste... Es redzu lietas tā, kā es tās redzu un es tās redzu caur savu - laimīga, pozitīvi domājoša un optimistiska cilvēka prizmu.
Daudz ir tādu cilvēku, kuri gaužas par to, ka viņiem dzīvē kaut kā nav, ka viņi nav gana labi, gana skaisti, gana veiksmīgi, ka viņus neviens nemīl utt. Ziniet, ko šādi cilvēki saka, kad es viņiem jautāju, kāpēc viņi tā domā? Viņi atbild, ka šādi viņi objektīvi novērtē sevi, situāciju un apstākļus, tādā veidā pasargājot sevi no vilšanās neizdošanās gadījumā.

Tā ir viņu realitāte. Slimīga realitāte! Kā jums liekas vai šāds cilvēks ir laimīgs?

Kā cilvēks var būt laimīgs, ja viņš mūžīgi mūžos sevi noskaņo uz to, ka viņam nekas neizdosies, ka viņa izvirzītais mērķis ir nesasniedzams, ka mīlestība viņam „nespīd", jo viņš ir par resnu, tievu, trūcīgu, dumju utt.? Un nav brīnums, ka cilvēkiem, kuri tā domā, dzīvē arī neizdodas realizēt savus sapņus, jo viņi ir tik ļoti ieciklējušies uz to, kā viņiem nav, ka viņi pat nepieņem varbūtību par to, kas viņiem varētu būt. Cilvēks pat nepieļauj varbūtību, ka visi viņa mērķi ir sasniedzami, jo cilvēks baidās pats no sevis. Baidās pats no sava vājuma, no saviem sapņiem, kuri nav realizējami, ja cilvēks ir nobijies.
Kāpēc es runāju par pozitīvu domāšanu? Jo šis pats cilvēks, kurš nemīl sevi, apstākļus, kuros viņš atrodas un dzīvi, kuru viņš dzīvo - varētu domāt, ka viņam ir viss, kas patlaban ir nepieciešams un tas, ko viņš grib papildus ir sasniedzams. „Tas ir tas, kā dēļ es pūlēšos, lai iegūtu kāroto. Es neatbilstu 21. gadsimta skaistuma etalona standartiem, taču es esmu es! Es esmu pats labākais, un es mīlu sevi tieši tādu kāds es esmu, tādēļ mani mīlēs tādu, kāds esmu! Es patlaban kāpju pa savām karjeras kāpnēm - es speru mazus, bet drošus soļus pretī savam sapnim, kurš man ir sasniedzams, jo man ir sasniedzams jebkas, kas ir sasniedzams kādam citam. Nav nekā tāda, ko es nevarētu sasniegt, jo esmu apņēmības pilns un es darīšu visu, kas būs manos spēkos, lai to panāktu...."
Nav nekā tāda, ko Tu nevarētu izdarīt! Nav nekā tāda, kas nebūtu tev pa spēkam! Ja ir, tad tikai tāpēc, ka esi nobijies un griezies atpakaļ, „asti iespiedis" starp kājām. Cilvēks, kuram ir mērķis un apņēmība, kurš ir pārliecināts par sevi, par saviem spēkiem un to, ka viņš pavisam noteikti sasniegs kāroto virsotni, pavisam noteikti to arī sasniegs!

Virsotni nesaniedz tikai tas, kurš domā, ka viņš nav gana labs, izturīgs, veikls, stiprs utt. Vai, piemēram, ka apstākļi nav viņam par labu.

Kuram gan apstākļi kaut kad ir bijuši par labu? Katram ir jāpārvar šķēršļi - ne viens vien, lai īstenotu sapni. Tikai tas, kurš nenobīstas un iet tālāk, akli sekojot gaismas staram (savam mērķim), neatskatoties uz atpakaļu un neapstājoties pie katra „suņa, kurš viņu norej", būs veiksmīgs, būs laimīgs, būs skaists un gudrs, būs mīlēts, lolots utt.
Pašpārliecinātība, ticība sev un saviem spēkiem, mīlestība uz sevi ir tas, kas tev ir nepieciešams, lai sasniegtu Jebko. Tas arī viss un nekas vairāk! Un, lai cilvēks ticētu saviem spēkiem, mīlētu sevi un būtu pārliecināts par to, ka viņam viss ir sasniedzams, ir jāmaina sava domāšana. Ir jātic tam, ka Man ir sasniedzama jebkura virsotne, ko vien es izraugos. Ir jāsmaida par katru šķērsli ceļā, jo zini, ka tādā veidā esi nonācis vēl tuvāk savam mērķim. Katrs šķērslis, kurš tiek pārvarēts ir apliecinājums tam, ka tu esi stiprs, ka tu neesi nobijies, bet turpini ceļu, iemācoties kaut ko no sarežģītās situācijas, tādā veidā nākošajā reizē atvieglojot sev ceļu, lai tiktu pāri citam šķērslim uz lielo sapņa piepildīšanos.
Arī tad, ja šķērslis nav saistīts ar tiešu mērķa sasniegšanu, uz to ir jāraugās pateicīgi, jo kas zina - nebūtu bijis šī nepatīkamā notikuma, kur tu tagad būtu?! Ja vēl neesat to ievērojuši, tad dzīve sastāv no likumsakarībām. Dažādi pagātnes notikumi - nozīmīgi vai nenozīmīgi, skaisti vai sāpīgi, apzināti vai nejauši... visi ir pakārtoti izkārtojuši mums ceļu uz turieni, kur tagad esam. Un izvairoties no nepatīkamām situācijām, bēgot no konfliktiem, krīzēm, bedrēm utt., mēs varam paši sev nodarīt pāri un izmainīt sava ceļa virzienu. Un, kas zina, vai uz labo pusi....
Ko es gribēju ar to visu pateikt?
Es gribu pateikt, ka ne jau margrietiņu pušķis, kurā iekrītam, bet gan „sūdu čupa" mūs māca, padara mūs stiprākus un vienkārši atgādina par to, cik stipri mēs esam. Tas, ka tagad cilvēki krīt izmisumā par to, ka tiek atlaisti no darba, studenti krīt izmisumā, ka zaudē budžeta vietas, nabaga vīrs sāk dzert, jo sieva viņu krāpj utt. ir tikai iespēja savā dzīvē kaut ko mainīt. Cik daudz ir tādu, kas 20 gadus no vietas strādā vienā vietā un ir neapmierināti?! Tad nu tagad ir lielā iespēja izmantot situāciju un sākt darīt to, kas patīk. Tu studē tikai tāpēc, ka esi budžeta grupā un tagad esi budžeta vietu pazaudējis? Nu tad brauc uz ārzemēm un studē tur to, ko tu patiesi vēlies studēt (ir tik daudz izglītības iestāžu, kur vispār nav jāmaksā)! Brauc uz ārzemēm un strādā!
Kas zina.... varbūt tur tu satiksi to cilvēku, kurš tev palīdzēs īstenot tavu sapni. Cilvēku, kuru tu nebūtu iepazinis, ja atrastos šeit. Vari palikt Latvijā un darīt to, kas tev patīk arī šeit. Nav iespējas darīt to, kas patīk, jo ledusskapis tukšs? Nu, tad strādā, bet neaizmirsti par to, ko tu gribētu darīt un paralēli sper mazos, bet drošos soļus pretim savam sapnim.
Esi izšķīries no sievas, jo viņa tevi krāpa? Lieliski! Tātad viņa nebija tevis cienīga vai arī tu nebiji.... Tas nav svarīgi! Svarīgi ir tas, ka tagad tu esi brīvs, un nebaidoties iet pa ceļu, kurš tev nav zināms, tu vari satikt to cilvēku, kurš patiesi darīs tevi laimīgu...
Viss ir mūsu galvās! Beidz dzīvot kā krātiņā iesprostots zvērs un nāc beidzot ārā, nebaidoties ne no lietus, ne negaisa, ne tiem, kas ir tur ārā. Nebaidies ne no kā, jo tu esi stiprs! Un, ja tu esi stiprs tu atradīsi ceļu uz oāzi un, ja lemts tev ceļā būs nomirt no slāpēm, tad ko nu tur.... Iespējams tas bija nepieciešams, lai kāds cits, kurš bija stiprāks par tevi, spētu sasniegt savu mērķi. Bet baidīties nomirt no slāpēm ceļā uz oāzi un visu mūžu nodzīvot krātiņā arī nav izeja, jo tu tā vai tā esi miris...
Tikai nedaudz pamainot savu uztveri un uz lietām, cilvēkiem un situācijām paraugoties nedaudz savādāk, tu būsi pārsteigts par to cik dzīve īstenībā ir vienkārša un skaista. Tu būsi pārsteigts ieraugot tās lietas, kuras vienmēr ir bijušas tev apkārt, bet, kuras nekad iepriekš nemācēji novērtēt un izbaudīt. Būsi pārsteigts atklājot, ka patiesībā tikai tagad esi sācis dzīvot...
Starp citu, vai Jūs pazīstat kādu cilvēku, kurš smaida jebkurā dzīves situācijā? Cilvēku, par,  kuru rodas priekšstats, ka viņš pat guļot smaida?
Jā? Un jūs zinat kapēc viņš smaida?

Viņš zina kaut ko, ko jūs ne... Viņš zina, ko nozīmē dzīvot!