Sākums Psiholoģija Psiholoģija Maniakāli depresīvā slimība - Hipomānija un mānija
Maniakāli depresīvā slimība - Hipomānija un mānija
( 2 Balsis )
Psiholoģija
Autors: Natally   
Trešdiena, 03 decembris 2008 04:08

Maniakāli depresīvā slimība - Hipomānija un  mānijaDažus cilvēkus nomāc nemitīgas skumjas un problēmas. Citi savukārt ir optimistiski un pauž dzīvesprieku un sajūsmu, katru dienu viņi uzņem ar smaidu. Šīs rakstura iezīmes var saistīties ar māniju, kam raksturīgs slimīgi pacilāts, eksaltēts (aizgrābts; pārspīlēti jūsmīgs) aktivitātes līmenis.

 

Mērenāku mānijas stāvokli apzīmē par Hipomāniju. Indivīds zināmā mērā kontrolē savu garastāvokļa pacilātību un domu aktivitāti. Hipomāni īsāku brīdi var radīt patīkamu noskaņojumu, bet pēc kāda laika viņus uzskata par neciešamiem. Nemitīga labvēlība, tieksme pēc sociāliem kontaktiem, sakāpināta uzvedība - kā no šampanieša un dzīves krāšņuma apskurbušie - sākumā izraisa noskaņojuma paaugstināšanos arī apkārtējos. Taču ar laiku situācija praktiski kļūst mokoša, jo hipomāni parasti dodas gulēt vēlu un aktivitātes pilns mostas pulksten 4 - 5  no rīta. Traucējoša ir arī viņa nespēja koncentrēties un būt nopietnam.

 

Hipomāns pats jūtas veselāks nekā jebkad savā dzīvē un viegli iekaist, ja viņam iesaka lietot medikamentus vai ārstēties slimnīcā. Dziedāt pie sevis uz ielas, rakstīt mīlestības vēstules vairākām personām vienlaikus (liela devīguma sajūta), bez šaubīšanās ielaisties dažādos darījumos, rīkoties ar plašiem žestiem ikdienas dzīvē - tā ir Hipomāna uzvedība, kas sociāli apgrūtina. Tā viena pati var radīt tai sekojošu nomāktību, kad notiek „lielā tīrīšana" - sevis analīze.

Hipomānijas fāze var pāriet īstā mānijā, bet tā var iestāties arī bez hipomānija. Dziļa un pilnīga maniakāla psihoze atstāj stipri slimīgas novirzes iespaidu. Psihozē parasti saskatāmi šādi simptomi:

  • Stipri pacilāts garastāvoklis. Indivīds ir pārliecināts par savu lielo, vienreizējo apdāvinātību, atklājēja spējām, ģēnija garu, izcilo skaistumu u.tml.
  • Labilitāte, eksplozivitāte ar agresijas izvirdumiem. Iespējamas asaru lēkmes.
  • Paātrināta mentālā aktivitāte. Reizēm gadās pieredzēt patiesu mentālu paātrinājumu un kapacitāti. Indivīds vienā mirklī spēj izdarīt sarežģītas matemātiskas darbības, sacerēt garas atskaņu rindas, veikli pāriet no asprātīgiem jokiem uz dzēlīgiem komentāriem. Pie tam viņa nepieciešamība pēc miega un ēdiena ir stipri samazināta. Pieaug slāpes, kas, remdētas ar reibinošiem dzērieniem, var radīt citas, riskantas sekas.
  • Pazemināta paškritikas spēja. Straujajos domu gājienos neprecizitātēm un kļūdām nav nozīmes. Tāpat indivīds neuztraucas, ja apkārtējie kļūst nemierīgi un cenšas no viņa norobežoties.
  • Vispārēja pārspīlēšana un plātīšanās. Sievietes tērpjas ekstravaganti  un uzkrītoši krāsojas. Pieaug seksualitāte, kas noved pie paviršiem dzimumsakariem. Vīrieši šajos gadījumos izteikti pievēršas pornogrāfiskajai literatūrai.
  • Stipri motorisks nemiers. Indivīds nespēj mierīgi nosēdēt ne pāris sekunžu. Viņš pieceļas un atkal apsēžas, staigā uz priekšu un atpakaļ, dzer ūdeni, žestikulē. Ja indivīdu mēģina nomierināt, bieži izlaužas agresivitāte. Indivīda acis ir viegli izvalbītas un piere sviedros. To izraisa augstais aktivitātes līmenis.
  • Brīžiem šajā fāzē var parādīties arī paranoīdas ietekmēšanas idejas.

Mānija kā noliegta depresija

Diezin vai pilnīgi attīstītai mānijai varētu būt tikai psiholoģisks izskaidrojums. Stāvoklis atgādina akūtu saindēšanos ar amfetamīnu vai citādi bioloģiski traucētu garīgo bremžu mehānismu. Bez ārstēšanas stāvoklis var ilgt vairākas nedēļas un pat mēnešus.

Hipomānijas vieglākās stadijas, tāpat mānijas stāvokļus, kas ilgst mazāk par nedēļu, nereti pamatoti var tulkot kā noliegtu depresiju. Psiholoģiskie faktori fonā bieži mēdz būt skaidri redzami, un stāvoklis tādējādi klasificējams par hipomānisku vai mānisku reakciju. To izraisa sēru, zaudējuma vai separācijas (atdalīšanas, šķiršanas) noliegums. Nolieguma izpausmei, savukārt, var būt gan psiholoģiski, gan ģenētiski/bioloģiski cēloņi.

Piemērs: 65 gadus vecam, agrāk psihiski veselam vīrietim izmeklēšanā ar narkozi konstatēja tūpļa zarnas audzēju. Pirms izmeklēšanas viņš ar iespējamo diagnozi nebija iepazīstināts, jo likās, ka ir tikai hemoroīdu asiņošana. Kad vīrietis atmodās no narkozes, ķirurgs viņam  pateica, ka zarnā konstatēts vēzis. Dienu vēlāk pacients izrādīja stipru, možuma pilnu nemieru un pieprasīja, lai viņu no slimnīcas izraksta. Viņš dziedāja, svilpoja un bija pacilātā noskaņojumā. Kad ieradās psihiatrs, vīrietis iekais un tikko bija piedabūjams ieklausīties jautājumos.

Kad viņam prasīja, kas noticis, pacients sāka slavēt ķirurgu, nosauca to par „Zviedrijas labāko ārstu" un sacīja, ka lieliskais mediķis izārstējis viņa sarežģīto hemoroīdu saslimšanu. Vēl vīrietis apgalvo, ka tagad esot vesels un vēloties uzgleznot dažas gleznas (viņš bija mākslinieks amatieris) un uzdāvināt ķirurgam kā pateicību par sekmīgo ārstēšanu. Tas arī esot iemesls, kāpēc viņš vēloties nekavējoties izrakstīties no slimnīcas. Uz jautājumu, kāda operācija viņam veikta, vīrietis pacēla balsi un dusmīgi atkliedza, ka tie bijuši hemoroīdi, kas pilnīgi izārstēti. Pēc tam pacients atkal atguva savu priecīgo garastāvokli, atsveicinājās un trallinādams izgāja pa durvīm.

 

 

Resurss: Juhans Kulbergs „ Dinamiskā psihiatrija"

 

Reģistrētais lietotājs Natally portālā kopš Trešdiena, 03 septembris 2008.

Rādīt citus autora rakstus

Komentāri (6)
6 Sestdiena, 26 marts 2011 08:12
Džeroms
Man automātiski pielīp visas slimības pēc to aprakstu izlasīšanas, protams, izņemot ūdeni ceļgalā.
5 Piektdiena, 19 decembris 2008 18:02
Natally
*Ugun, bet tā arī ir! :)
Mēs pirmās psiholoģiskās traumas gūstam jau dzemdībās, zīdaiņa vecumā, bērnībā utt... To izpausmes var būt dažādas - vienam tā būs viegla neiroze, otram pamatīgas problēmas.

* Tu droši vien runā par Bumbastiku, runājot par atklātību?!
Manuprāt, ja cilvēkam ir kas sakāms, tad viņam tas ir jāsaka! Tieši apspiestas emocijas utt. ir tas, kas var radīt problēmas turpmākajā dzīvē, runājot par psiholoģisko veselību.
Tā kā es varu tikai mudināt būt atklātiem un neapspiest savas emocijas.
Un interneta vide, starpcitu, ir ideāla vieta, lai "Izlādētos" un pateiktu to, kas sakrājies, tajā pašā laikā paliekot anonīmam.
4 Piektdiena, 19 decembris 2008 17:03
Uguns
Man jau sāk likties ka vispār psihiski pilnīgi veselu cilvēku būs grūti atrast....:))))Laikam jau dzīves garumā salasām katrs kādas dīvainības...Un par to vīrieti- es jau arī tā varētu izdarīt - kādēļ klaji vaidēt par savām sāpēm visai pasaulei, panāksi tikai to ka tevi aprunās ...
3 Ceturtdiena, 04 decembris 2008 22:15
Natally
P.S - shizofreenijai liidziiga psihoze ir shizofreenijai liidziigs staavoklis, un saadu nosaukumu lieto, ja simptomi nav turpinaajusies ilgaak par meenesi. Taadas nereti meedz buut jaunie6u psihozes. Saslimu6ais ir loti juutiigs pubertaates laikaa un iisi peec taas, un vina 6izofrrnijai liidziigaa slimiibas ainaa galvenaas probleemas ir saisttas ar raksturiigajaam paarmainaam kermenii un pubertaatei raksturiigo dzinu kaapumu. Parasti tie ir jauniesi no sarezgiitaam gimeneem.
2 Ceturtdiena, 04 decembris 2008 21:49
Natally
hahah.... 6izofreeniju?
Laikam zinu, par ko jaaraksta naakoshais raksts! :p :D
1 Ceturtdiena, 04 decembris 2008 14:03
Bumbastic
Ak Dievs, iepazinos. Man pirms pāris nedēļām laikam bija kāda no pirmajām fāzēm. Tas bija drausmīgi.
Tas laikam tagad tā aktuāli, jo zinu vienu meiteni, kurai tā pat bija. Sākumā bija aizdomas par šizofrēniju

Pievienot komentāru

Tavs vārds:
Komentārs: