Vīrieši.lv

Psiholoģiskā aizsardzība Freida izpratnē ir aizsardzība pret satraukumu..

Freida izpratnē satraukums jeb trauksme ir iekšējs, sāpīgs, mokošs psihiskas spriedzes stāvoklis, no kura cilvēks cenšas pēc iespējas ātrāk atbrīvoties..

Pirmais satraukuma iemesls ir reāli vai iedomāti draudi no apkārtējās realitātes. Tas ir visvieglāk saprotamais satraukuma veids, ko sauc par stresu. Stress var būt gan pirms eksāmena, gan kuģim grimstot utt. Taču stress var būt, tikai iedomājoties, ka kaut kas var notikt.

Dzīvniekos satraukums jeb stress rodas tikai reālu draudu iespaidā, dzīvniekam ir nepieciešams kaut ko sajust, redzēt, saost, sadzirdēt, un tikai tad viņš reaģēs. Turpretim cilvēkam piemīt iztēle, fantāzija, tās dēļ cilvēks var iedomāties, iztēloties kādus iespējamus draudus. Cilvēks ir būtne, kas pēc savas dabas ir nesalīdzināmi nervozāka nekā jebkurš dzīvnieks, jo dzīvnieks reaģē tikai uz kaut ko konkrētu un reāli pastāvošu.

Taču Freidu vairāk interesēja cita veida stress- tas satraukums, ko cilvēks nēsā sevī pastāvīgi, kura avots ir viņš pats, nevis apkārtējie apstākļi. Tas ir satraukums, no kura mēs nevaram tik vienkārši tikt vaļā, jo tā avots ir daļa no mūsu psihes. Pēc Freida domām, psihē nepārtraukti notiek iekšējo spēku cīņa, kas arī ir satraukuma cēlonis. Satraukumu rada, pirmkārt,  dziņas, kas draud ielauzties apziņā, tās visu laiku ir jāapspiež, otrkārt, sirdsapziņa ar savām morālajām prasībām. Tikt galā ar satraukumu, kura cēlonis ir instinkti un sirdsapziņa(iekšējā cenzūra), ir visgrūtāk. Tieši šim nolūkam psihē Ego* daļā arī pastāv psiholoģiskie aizsardzības mehānismi, kas vai nu mazina, vai pilnībā novērš satraukumu, trauksmes stāvokli. Jāpiebilst, ka Psiholoģiskā aizsardzība nevienu problēmu vai konfliktu reāli neatrisina. Tas viss ir tāds šķietams, iluzors risinājums, kas tomēr ļauj cilvēkam nepārkāpt noteiktu satraukuma līmeni.

īsumā aplūkosim pašus raksturīgākos no šiem aizsardzības mehānismiem:

• Izstumšana ir satraukuma izraisītāja impulsa izslēgšana no apziņas, kas ārēji izpaužas kā aizmiršana, piemēram, kad tiek nozaudētas mašīnas atslēgas, lai gan sen jau vajadzēja būt darbā. Īstenībā civēks nemaz nevēlas braukt uz darbu, tādēļ atslēgas tiek "pazaudētas". Vai, piemēram, ja tiek sarunāta tikšanās ar kādu cilvēku, kura klātbūtne nav patīkama, tad visticamāk, ka cilvēks nokavēs tikšanos vai sajauks tikšanās vietu vai laiku.

Izstumšana vienlaikus ir gan patstāvīgs psiholoģiskās aizsardzības mehānisms, gan ir arī dažu citu aizsardzības mehānismu pamatā.

• Izolēšanas mērķis ir norobežot noteiktas domas un darbības no pārējām domām vai no eksistences vispār.
• Pretējas reakcijas veidošanās gadījumā nepieņemamā tendence uzvedībā mainās uz pretējo - uzvedas pretēji tam, kā jūtas, piemēram, puikas skolā rausta meiteni aiz bizes, kura viņam patīk, lai maskētu simpātijas.

Interesanti ir tas, ka cilvēki, kuri maskē neapmierinātību, apslēpto agresiju bieži lieto deminutīvus, piemēram, pildspalviņa, kladīte, mūziciņa utt.

• Projekcija ir pašam nevēlamo īpašību vai vajadzību piedēvēšana citai personai. Cilvēks savas vēlmes, izjūtas, īpašības izslēdz no sevis un "pieraksta" citām personām, lietām vai parādībām. Piemēram, cilvēks, kurš jau no bērnības ir agresīvs - sāk saskatīt agresivitāti citos. Vai arī tādi izteicieni kā " Viņš noteikti ņem kukuli" vai "viņa noteikti eksāmenā špikoja" liecina par projekciju. Cilvēkam vieglāk piedēvēt citiem tādus nodomus, kas pašam prātā.

Projekcija var būt tikai negatīva!

• Identifikācija nozīmē vientulības vai nepilnvērtības izjūtas pārvarēšanu, piedēvējot sev spēcīgākas vai veiksmīgākas personības īpašības, piemēram, cilvēks sāk atdarināt to cilvēku no, kura baidās, piemēram, priekšnieku.
• Pasīvā agresija ir saistīta ar pakļaušanos. Piemēram māte lika nomazgāt traukus. Tas, kuram to lika darīt kļūst nikns, jo mazgāt traukus negrib, taču māte ir autoritāte un nekas cits neatliek kā vien darīt netīro darbiņu. Pasīvā agresija izpaužas pasīvajā uzvedībā - trauki tiek salasīti pa māju ļoti lēni(mamma sen jau būtu pārmazgājusi visus traukus - gan tīros gan netīros), mazgāti vēl lēnāk, lai ieriebtu.
  Bērni parasti reaģē fizioloģiski - sākas caureja, paaugstinās temperatūra (protams šāda veida fizioloģiskas reakcijas notiek neapzināti, - somatiskās un psiholoģiskās reakcijas var būt cieši saistītas)
• Racionalizācijas gadījumā racionāls, saprātīgs pamatojums tiek dots rīcībai, kuras patiesie cēloņi ir vai nu iracionāli, vai arī Ego* nepieņemami. Izpaužas neveiksmes gadījumā, piemēram, cilvēks netiek izvēlēts prēmijas izsniegšanai un cilvēks automātiski sāk nesasniegušo mērķi noniecināt, piemēram, - "Man tos 25Ls nemaz nevajag. Es nopelnīšu vairāk un viņiem visiem vēl "parādīšu". Interesantākais ir tas, ka cilvēks tik tiešām tic tam, ko saka. Var teikt, ka cilvēks "pats sev melo".
• Ar regresiju apzīmē cilvēka nosacītu atgriešanos kādā no iepriekšējām psihiskās attīstības stadijām, kas izpaužas arī viņa uzvedībā. Parasti tas nozīmē atgriešanos zemāka līmeņa attīstības stadijā, piemēram Infantīlajā - cilvēks sāk uzvesties bērnišķīgi. Tipisks gadījums, kad kaut kas, kas tika apsolīts netiek izpildīts un vaininieks sāk attaisnoties, ķiķināt un visādi izvairīties no soda.
  Vienkāršākiem vārdiem sakot - cilvēks, saskaroties ar problēmu, atgriežas vecumā, kurā šādu problēmu nebija.
• Sublimācija ir seksuālās vai agresīvas enerģijas pārvēršana radošā, sociāli pieņemamā darbībā, piemēram, mākslinieciskā vai intelektuālā darbībā.
  Sublimācija ir vienīgais veselīgais aizsardzības mehānisms. Apziņā nekas netiek sagrozīts un tā ļauj veikt sociāli vēlamu darbību.
• Humors arī var būt par aizsardzības mehānismu, piemēram, seksuāla rakstura humors legalizē seksuālās fantāzijas, vēlmes.
  Ironisks vai sarkastisks humors liecina par maskēto agresiju.
• Noliegšanas variantā cilvēks neatzīst traumatizējošā pārdzīvojuma rezultātu. Klasisks piemērs noliegšanai ir novērojams tad, kad cilvēkam paziņo par kāda tuva cilvēka nāvi - civēks nevēlas tam noticēt un sākotnēji nāves faktu noliedz.

Būtiski ir tas, ka psiholoģiskā aizsardzība lielākoties darbojas neapzināti!

Ego - starpnieks starp neapzinātajām psihes daļām( Id-instinktiem un Superego - iekšējo cenzūru, sirdsapziņu)

Resursi:

• Viesturs Reņģe "Psiholoģija - Personības psiholoģiskās teorijas"
• Ārija Karpova " Personība - teorijas un to radītāji"
• Viestura Reņģes lekciju pieraksti.