Vīrieši.lv

Lūk, vārds, kas katram ir uz mēles. Cilvēki tērzē par saviem kompleksiem kā par ikdienas pirkumiem. Jaunākais brālītis apgalvo, ka viņa māsai ir nepilnvērtības komplekss. Dāma, kas stāsta, ka šī pumpa rada viņā kompleksus, utt. Vārds tiek lietots bezgala bieži, un kurš katrs ir pārliecināts, ka zina, ko tas nozīmē.... Bet cik gan muļķīga ir šāda izpratne!

Komplekss ir emocionāli spēcīgi uzlādēts fragmentu kopums; indivīdam neapzinoties, tas vada zināmas viņa darbības (kompleksainās darbības). Komplekss ir līdzīgs mazai, izolētai krātuvei (tā ir maza, bet varena), kurā saplūst tam atbilstošas jūtas un emocijas. Tas paliek neapzināts, bet uzspiež daudzas reakcijas. Cilvēki bieži jauc simptomus ar pašu kompleksu! Piemēram, cilvēks, kas apgalvo, ka viņam ir mazvērtības komplekss, izrunā bezjēdzību. Viņam vajadzētu teikt: "Man ir mazvērtības izjūta". Vai, piemēram, cilvēks apgalvo  "Man ir baiļu komplekss". Viņam vajadzētu sacīt :"Mani moka bailes" (kas ir kāda kompleksa simptoms).

Kā veidojas kompleks?

Piemēram, brālis ilgu laiku aiztur savus seksuālos impulsus pret savu māsu. Kas notiek? Daudzie aizturētie „Fragmenti" pieņemas apmēros, līdz izveido kaut ko līdzīgu blokam. Tad komplekss ir piedzimis. Komplekss veidojas uz gadiem ilgi aizsturētu impulsu bāzes.

Šis komplekss ir domu sistēma, kas vienmēr ir uzlādēts ar sāpīgām emocijām. Tā ir iekšēja un biedējoša cīņa starp sirdsapziņu, sociālajām normām, uzspiestu morāli (superego) un dziņām, instinktiem (Id). Cīņa ir jo spēcīgāka tāpēc, ka cilvēks neapzinās šīs cīņas elementus;  viņš redz vienīgi burbuļus, kas pārplīst uz līmeņa, tas ir simptoms: mazvērtības izjūta, apmātības, uzmācīgas idejas, bažu viļņi un, galvenais, bailes - visās formās un dažādā intensitātē...

Resurss: Pjērs Dako „ Psiholoģijas brīnumainās uzvaras"