| Sarkanās krāsas vitamīni Mākslas muzejā |
| Izstādes |
| Autors: Ilze Rasmus |
| Trešdiena, 23 februāris 2011 09:40 |
|
Izstādīti ir gan latviešu, gan ārzemju mākslinieku darbi, kas veidoti laika posmā no 18.gs. līdz mūsdienām; autori: Ojārs Ābols, Līvija Endzelīna, Kuzma Petrovs-Vodkins, Kārlis Miesnieks, Ludolfs Liberts, Jānis Tīdemanis, Gustavs Klucis, Valdemārs Tone, Rūdolfs Pinnis, Boriss Bērziņš, Eduards Grūbe, Raimonds Staprāns, Helēna Heinrihsone, Ilmārs Blumbergs, Sandra Krastiņa un vēl daudzi citi. Noteikti nedrīkst palaist garām arī franču mākslinieces Martinas Lafonas (Martine Lafon) darbu izstādi „Sarkano meklējot” („En quête pour le Rouge”), kas apskatāma Hēges zālē. Sarkanā krāsa un spēles ar to ir mākslinieces absolūta kaislība; to spilgti prezentē arī šī nelielā izstāde. Šī ir izstāde, uz kuru droši var doties arī tie, kas uzskata, ka no mākslas neko nesaprot, jo krāsu košums un koncentrētība visapkārt ir absolūti aktivizējoša, un es, pavadījusi muzeja sienās apmēram stundu, vēl ilgi jutu vitālu enerģiju, ko biju smēlusies, baudot mākslu. Protams, ja pēc šīs ekspozīcijas apskates ir vēlme aplūkot vēl kaut ko, jākāpj pa sarkano paklāju augšā uz otro stāvu, kur (tikai gan līdz 27. februārim) tiek piedāvāta izstāde „Minka nāk!”. |
Ja kādu laiku nav sanācis pabūt Mākslas muzejā, tad šobrīd ir īstais laiks to izdarīt, jo Baltajā zālē ir iespējams apskatīt izstādi „Krāsa. Sarkanā”, kas piedāvā visplašāko šīs krāsas apspēli tematiski un krāsu spektra veidā. Izstāde veltīta sarkanajam kā krāsai dažādos aspektos: sarkanais kā reliģisks, politisks, revolucionārs simbols, sarkanais kā krāsa, kas vienlaicīgi vēsta par kaislību, naidu un mīlestību. Tas viss lieliski papildina viens otru, parādot šīs krāsas spēku, ko var just jau ieejot telpā.