| Mikelandželo šifrētais vēstījums |
| Zinātne |
| Autors: Natally |
| Trešdiena, 29 jūlijs 2009 12:51 |
Siksta kapellas celtniecība Romā tika sākta pāvesta Siksta IV pontikiāta laikā 1475. gadā - tieši tajā gadā, kad netālu no Florences, mazā pilsētiņā Kaprēzē, Lodoviko di Lionardo di Buanoroti Simoni piedzima otrais dēls, kam tika dots vārds Mikelandželo. Šis vārds nu ir pazīstams visiem un nesaraujami saistīts ar Siksta kapellu. Kā izrādās, tā slēpusi savu šifrētu vēstījumu un to atstājis tieši dižais mākslinieks.26 mēnešu laikā Siksta kapellā tapa mākslas darbs, kas sava grandiozuma dēļ ieņem vienu no galvenajām vietām mākslas vēsturē. Neapstrīdami - viena no labākajām freskām ir Ādama radīšana. Atspiedies uz labās rokas, uz zemes guļ jauns un skaists, bet nedzīvs pirmā cilvēka ķermenis. Radītājs - Cebaots, lidojošu eņģeļu ietverts, stiepj labo roku pie Ādama kreisās rokas. Vēl mirklis - viņu pirksti saskarsies un Ādama ķermenis atdzīvosies, iegūstot dvēseli. Aprakstot šo fresku, mākslas vēsturnieki parasti atzīmē, ka Cebaots un eņģeļi, apvienojušies vienā veselumā, ļoti veiksmīgi iemiesojas ainavā, nolīdzsvarojot freskas kreiso daļu. Un viss. Taču, ieskatoties uzmanīgi cilvēka radīšanas ainavā, pēkšņi kļūst saprotams, ka Ādamu neatdzīvina vis Dievs Tas Kungs, bet milzīgas smadzenes, kas detalizēti atkārto cilvēka smadzeņu uzbūvi. Un to vajadzētu ieraudzīt jebkuram biologam vai ārstam, kas apguvis anatomijas ābeci.
Taču pagāja gadsimts pēc gadsimta, un tikai pēc 500 gadiem Mikelandželo vēstījums ir ieraudzīts. Meistars freskā iešifrējis to, ka radīšanas aktu veica saprāts. Radīšanas akta atslēga bija nevis roka, bet gan intelekts.Kāpēc mākslinieks savas dzīves laikā pat nedeva mājienu laikabiedriem, ko tieši viņš ir attēlojis? Izskaidrojums nāk pats no sevis. Smadzeņu uzbūvi Mikelandželo varēja izpētīt tikai, secējot līķus. Tolaik šāda ņirgāšanās par mirušo tiktu bargi sodīta. Ja viņu sekcijas laikā notvertu, nākamajā dienā mākslinieka paša ķermenis karātos Sinorijas pils trešā stāva loga ailē un pasaule nekad neieraudzītu Mikelandželo radītos šedevrus. Mikelandželo smadzeņu attēlojums ir pārsteidzoši precīzs. Viegli atpazīstama ir sānu rieva, kas atdala pieres daļu no deniņu daļas. Deniņu daļas augšējā un lejas rievas atdala vidējo deniņu kroku. Labais Cebaota plecs - tā ir vidējā pieres kroka. Viena eņģeļa profils atkārto centrālo rievu - robežu starp pieres un paura daļām. Arī abu eņģeļu galvas aiz Cebaota muguras veido daļu smadzeņu ainas. Interesanti, ka Radītāja apģērba krokās freskā Saules, Mēness un augu radīšana un arī auduma kontūrās freskā Sauszemes un ūdens atdalīšana un zivju radīšana var ieraudzīt šā vitāli svarīgā orgāna uzbūvi. Viss jau liekas ļoti skaisti, pamatoti un loģiski, ja vien ne tas, ka pats Mikelandželo ir miris un paskaidrot savā darbā ietverto domu viņš nevar.Mums, 21. gadsimta cilvēkam liekas, ka Mikelandželo runā par intelektu, bet kādam cilvēkam, kurš ir apsēsts ar NLO var likties, ka Mikelandželo gribējis pateikt to, ka Ādamu neatdzīvināja viss Dievs, bet veselais saprāts, kurš neatrodas uz planētas Zeme. Varbūt Mikelandželo bija tik ļoti apsēsts ar smadzeņu pētīšanu, ka nespēja neļauties kārdinājumam un tās neuzgleznot fresku veidā kā apslēptu protestu par to, ka viņa smadzņu pētījumi nav atļauti un paliek neatzīti? Galu galā mēs varam pieļaut varbūtību, ka Mikelandžlo bija tik ļoti apsēsts ar smadzeņu pētījumiem, ka tīri nejaušības pēc attēloja Ādama radīšanu, kā milzīgas smadzenes. Minēt jau mēs varam, bet tas vai mums tas izdosies jau ir cits jautājums. Mēs nevaram mirušam dzejniekam palūgt, lai tas detalizeti izskaidro sava darba zemtektu. Tieši tāpat nevaram simtprocentīgi būt droši, ka mūsu izdarītaie secinājumi (jeb man labāk patīk tos saukt par minējumiem) atbildt patiesībai. Ja pat zinātne nav simptprocentīga, tad analizēt un pieņemt ka nu ir atrasta "Istā" ietvertā doma Mikelandželo darbā, būtu tikpat liels neprāts, kā analizēt Dalī darbus un būt pārliecinātam, ka viņa zemapziņa ir kā atvērta grāmata, kas izpaužas viņa darbos un ir izprotama jebkuram. Resurss:
|



Tā jau ir, ka kats sūtījumu varam izprast savādāk un tomēr vienmer ir inretesanti, kad uz kaut ko, kas ir bijis mūsu redzes lokā jau sen, paskatamies ar svaigu skatu punktu.