Vīrieši.lv

Interese un vēlme dzirdēt citu cilvēku viedokļus par šo tēmu man radās mācoties 11. klasē, kad rakstīju gada projekta darbu par budismu, tā rašanos, attīstību, nozīmi un budismu mūsdienās. Mūsdienās daudzi rietumnieki pārņem dažādas tradīcijas un rituālus no austrumiem nemaz neizprotot to patieso jēgu.

Citiem tas liekas stilīgi vai vienkārši vēlas izmēģināt ko jaunu un nezināmu dzīvē. Taču es domāju, ka mūsu sabiedrība vēl vismaz tuvāko desmit gadu laikā, droši vien, ka pat ilgāku laika posmu, vēl nebūs gatavi pieņemt austrumu dzīves veidu un filozofiju. Es pat domāju, ka tam tā īsti nav vietas mūsu sabiedrībā, jo mēs dzīvojam pēc savādākiem likumiem un mūsu sabiedrība ļoti stipri atšķiras no austrumu sabiedrības.

Runājot tieši par budismu, daudzi cilvēki, tostarp populāri cilvēki Latvijā, ir pievērsušies budismam, vai vismaz devušies uz Tibetu, Indiju vai Ķīnu, lai tur meklētu harmoniju, mieru, gūtu apskaidrību, vai pat mēģinātu ārstēties no narkotiku vai alkohola atkarības. Rakstot projektu, iepazinos ar kultūras un filozofijas speciālistu izstrādātājam mūsdienu rietumu tendencēm un problēmām.

Pirmā problēma ir saistīta ar sievietēm. Tradicionālajās Austrumu sabiedrībās sievietei ir ierādīta izteikti otršķirīga loma, un budisms pilnībā ir pārmantojis šo nostāju. Piemēram, tika uzskatīts, ka gadiem ilgi nokalpojusi budistu mūķene ir zemāka par mūku, kurš varbūt iesvētīts tikai pirms pāris stundām. Dažas Austrumu tradīcijas pat sludina domu, ka sievietei ir ļoti grūti, varbūt pat neiespējami gūt apskaidrību, labākais, ko viņa varot sasniegt, ir gūt pietiekami daudz nopelnu, lai nākamajā reizē atdzimtu kā vīrietis. Mūsdienu dzimumu līdztiesības laikmetā šāda attieksme rada nopietnas problēmas.

Lielbritānijā sievietes tikai 1928. gadā panāk likumīgu vienlīdzību. 1915.gadā arī Īslandē sievietes var vēlēt. Šo hronoloģisko sarakstu varētu turpināt vēl un vēl, taču ne tikai politikā, bet arī citās dzīves sfērās feminisms meklē sev pienākušos vietu. Mūsdienās Rietumu pasaulē ir panākta daudzmaz vienāda dzimumu līdztiesība atšķirībā no austrumu valstīm, kur sievietes ieņem loti niecīgu vietu sabiedrības aktivitātēs. Runājot vēl par kādu ticību, proti, islāmu, Rietumos tiek uzturēts mīts par sieviešu beztiesisko stāvokli sabiedrībā.

Taču kāds Latvijā populārs cilvēks, būdams Ēģiptē pārliecinājās, ka tam ir maz kopēja ar īstenību. Protams, zināmās tautās sievietes ir zemākā statusā nekā vīrieši, taču šeit drīzāk savu lomu spēlē nacionālās nevis reliģiskās īpatnības, kas daudzām austrumu ciltīm joprojām ir arhaiskas un senas. Islāms nosaka ļoti stingras tiesības un pienākumus gan vīriešiem, gan arī sievietēm. Personīgi viņa sastaptās sievietes izskatījās ļoti laimīgas. Šajā pasaulē sievietēm, joprojām, lielākais dzīves piepildījums ir ģimene un bērni. Sievietes ir trauslas un sievišķīgas, bet vīrieši ir stipri un gādīgi ģimeņu apgādnieki un uzturētāji. Islāma pasaulē laulības praktiski netiek šķirtas, nav, jeb gandrīz nav tādu parādību kā prostitūcija, homoseksuālisms un alkoholisms.

Saūda Arābijā un Bahreinā neslēdz bankas, jo neviens tur neko nezog. Runājot par vēl vienu mītu - daudzsievību jeb poligāmiju, kā argumentu, ko kristieši izmanto, mēģinot raksturot Islāmu kā sievietēm nedraudzīgu, jāsaka, ka monogāmija ir tikai viens, un nebūt ne populārākais no pasaulē šobrīd pastāvošajiem ģimenes attiecību modeļiem. Nevarētu teikt, ka tas ir arī pareizākais. Tas noteikti ir: „viens no". Kādam tas ir labākais, taču - ne visiem. Interesanti, ka Rietumnieku Bībelē nekur nav minēts, ka vīram vajadzētu būt vienai sievai! Nevienā vietā!!! Lai gan, mēs, racionāli domājošie rietumnieki, nosodām daudzsievību.

Tieši pretēji, vairākās vietās ir runa par daudzsievību, kā normālu ģimenes modeli. Runa par vienu sievu ir Jaunās Derības Pāvila 1.vēstulē Tmotejam, kur teikts: „Tātad bīskapam jābūt nevainojamam, vienas sievas vīram, sātīgam, prātīgam, cienījamam, godājamam, viesmīlīgam, mācītam.." Bet šeit ir runa par BĪSKAPU, kas principā pasaka arī to, ka mēdz būt arī vairāku sievu vīri, tātad netieši akceptē daudzsievību. To pašu var teikt arī par slaveno tēzi: „vīrs un sieva - viena miesa". Protams, ka viena, ja tas nav grupveida sekss! Pat Jēzus neuzstājas pret poligāmiju, kaut gan tolaik tā bija ļoti izplatīta parādība starp jūdiem.

Tēvs Judžins Hillmans grāmatā: „Jauns skats uz daudzsievību" raksta, ka Romiešu Baznīca noteica monogāmiju, lai pieskaņotu Kristiešu kārtību tolaik esošajām Grieķu un Romiešu tradīcijām, kas noteica vienu sievu, un mīļāko, un prostitūtu institūciju. Daudzsievības institūts, viņaprāt, ir efektīgāks gan cilvēces attīstībai, jo spējīgākie un stiprākie rada vairāk pēcnācēju, gan veselīgāks vienotas ģimenes saglabāšanai. Te nu ir jautājums visiem mūsdienu vīriešiem , vai jūs gribētu šādu attiecību un ģimenes modeli arī sev, vai daudzsievība mūsdienu sabiedrībā varētu tikt ieviesta un vai tā netiktu diskriminētas sievietes??? 

Nākošais jautājums ir par reliģijas un filozofijas iesaistīšanos sabiedriskajā dzīvē. Budisti, piemēram, tradicionāli ir centušies neiesaistīties sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, samierinājušies, bieži vien bijuši gatavi sadzīvot ar nežēlīgiem režīmiem. Pat vēl nesen tādi Rietumu jēdzieni kā demokrātija, taisnīgums, vārda brīvība Austrumos bija tikpat kā nepazīstami, jo tur dominēja feodālās politikas dzīves formas. Sekojot tradīcijām, dažās Rietumu budistu aprindās „politika" tikusi uzskatīta par nepieklājīgu vārdu, it kā viss, kas kaut vai nedaudz par to atgādinātu, varētu aptraipīt dharmas skaidrību.

No otras puses, daudzi Rietumu budisti nespēj izlikties neredzam tādas problēmas kā sociālā nevienlīdzība, ekonomiskā ekspluatācija, rasisms, militārisms, apkārtējās vides iznīcināšana un genocīds. Viņus īpaši ietekmējis no Vjetnamas ieceļojošais mūks Thicka Nhata Hanhba, kurš radījis „Aktīvā budisma" jēdzienu un tagad dzīvo Francijā, „Plūmju ciematā", kur strādā, lai mazinātu savas tautas ciešanas un vispār stiprinātu mieru. Protams, modernie budisti, kļūstot sabiedriski aktīvi, vairās no vecā stila politikas - konfrontācijām, „mēs - un - viņi" psiholoģijas, kura tik viegli var ievest rūgtos un destruktīvos konfliktus.

Bet tikpat lielā mēra viņi nav gatavi mierīgi sēdēt uz meditāciju spilveniem, tiecoties pēc sava glābiņa, kamēr visa pārējā pasaule tiek pakļauta ciešanām. Mūsdienu Rietumu pasaulē notiek pietiekoši daudz nejēdzību, uz kurām ar reliģiju saistītiem cilvēkiem būtu grūti pievērt acis: karš Gruzijā, nejēdzības Tibetā, ekonomiskais krahs pasaulē, globālā sasilšana, rasisms, pedofilija, bērnu slepkavošana, prostitūcija, cenzūra, terora akti un šo sarakstu varētu turpināt bezgalīgi. Atcerēsimies arī 1. un 2. Pasaules karu, Hitlera, Staļina un Musolīni nežēlīgos un cilvēku psihes kropļojošos un graujošos režīmus. Mao Dzeduna valdīšanas laikā notikušās nejēdzības Ķīnā.

Runājot vēl par Rietumu pasaules attieksmi un nostāju pret dievu, garīdzniecību un reliģijas izpratni, tā mēdz robežoties no normas līdz pat psihiski slimam ārprātam. Mēdz būt cilvēki, kuru ierasts rituāls ir svētdienu rītos iešana uz baznīcu, vai šad tad aiziet uz baznīcu, dažiem grēksūdze. Taču ir arī cilvēki, kuri sevi uzskata par jaunajiem dieviem un pasaules glābējiem. Rodas milzum daudz sektu, kurās notiek prātam neaptveramas nejēdzības, slepkavības, garīgie vadoņi seksuāli izmanto savus „skolniekus" , padara tos par akliem un neredzīgiem, prātu zaudējušiem idiotiem.

Runājot par homoseksuālismu, proti, gejiem, to saknes ir meklējamas kristiešu galvenajā mītnē - Vatikānā jau daudzus jo daudzus gadus atpakaļ. Un mēs vēl šeit runājam par garīgo tīrību un šķīstību!!!

Beidzamā problēma - budismam, attīstoties Rietumos, jāņem vērā rietumnieku psihes īpatnības, it īpaši individuālisms un attīstītā „ego" izjūta, ko nevajadzētu jaukt ar neierobežotu egoismu. Tradicionālās budisma skolas attīstījās feodālisma apstākļos un parasti balstījās uz feodāliem dzīves modeļiem. Piemēram, Japānas rindzaja dzenbudisma sektā skolotāja un mācekļa attiecībās atbalsojas samuraju attiecības starp vadoni un viņa sekotājiem.

Šādā kontekstā nebija vietas tādiem jēdzieniem kā neatkarīgi uzskati un rīcība, indivīds bija pasīva vienība no augšas pārvaldītā kolektīvā veselumā. Mūsdienās rietumniekiem pielāgošanās šādām situācijām prasītu psihes izkropļošanu, vai arī viņiem nāktos regresēt un atgriezties bērnības stadijā, vecāku un bērnu attiecībās, tādējādi viņi izvairītos no pieaugošo atbildības. Tāpēc reālā un pozitīvā attīstība pieprasa, lai mūsdienu Rietumu budismā pienācīga vieta tiktu ierādīta nobriedušam „ego."  

Iebildumi, komentāri, ierosinājumi, replikas????