Vīrieši.lv

Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) runasvīrs Edmunds Sprūdžs pēdējā laikā, spodrinot savu tēlu (izskatās, ka puisis sataisījies startēt nākamās Saeimas vēlēšanās, nu, kā gan lai citādi izskaidro aktīvo Jaunā laika pozīcijas popularizēšanu savā blogā Dienas Biznesā) un savu spalvu spodrināšanai izmantojot jau pieminēto nevalstisko organizāciju, nācis klajā ar paziņojumiem par iespējamiem piecu miljonu lati ietaupījumiem gadā, ja valsts atteiktos no Microsoft biroja programmatūras izmantošanas un pārietu uz bezmaksas Open Office. Vēl viņš solījis, ka valsts varētu ietaupīt veselus 30 miljonus gadā, ja plašāk izmantotu atvērtā koda tehnoloģijas un nevis licenzētas datorprogrammas.

Tiesa, solot šādus grandiozus ietaupījumus, aktīvists nav parūpējies vispār painteresēties, cik lielas summas tad vispār valsts tērēt par datorprogrammām. Viņš gan aizbildinās, ka valsts viņam šo informāciju nesniedzot, tādēļ šie paziņojumi balstīti uz aplēsēm un minējumiem. Tomēr Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā (RAPLM) likumā noteiktajā kārtībā visa šī informācija vienkārši iegūstama - gan par to, cik valstij izmaksā Microsoft biroja programmatūras īre gadā, gan arī kopējo summu, par kādu valsts iestādes un uzņēmumi pērn un aizpērn iegādājušās datorprogrammas ar visiem informācijas tehnoloģiju pakalpojumiem kopā.

Izrādās, ka biroja programmatūras īrei šogad nepieciešami vien 2,5 miljoni latu, bet par tām biroja programmām, kuras jau nopirktas, vispār vairs nekas nav jāmaksā. Līdz ar to nav saprotams, no kura pirksta ir izzīsts tik apaļais piecu miljonu cipars.

Tikpat dīvainu matemātisku darbību rezultātā ir iegūts arī 30 miljonu latu ietaupījums. Oficiālā informācija no Iepirkumu uzraudzības biroja liecina, ka pērn valsts iestādes un uzņēmumi iegādājušās uzņēmumi un informācijas sistēmas par nepilniem 17 miljoniem latu.
Laikam te vietā būs RAPLM valsts sekretāra vietnieka Jura Jansona intervijā retoriski uzdotais jautājums - varbūt tie 13 miljoni ir peļņa, ko valsts varētu iekasēt no atvērtā koda programmatūras piegādātājiem?

Ne LATA mājas lapa internetā, ne Sprūdža vadītā uzņēmuma HansaWorld oficiāli pieejamā informācija neatklāj, kāda ir šī kunga izglītība, taču ir zināms, ka lielākā daļa datorspeciālistu augstāko izglītību ieguvuši Fizikas un matemātikas fakultātē Latvijas Universitātē, kur bez elementāras saskaitīšanas un atņemšanas māca arī tādus smalkumus kā augstākā matemātika, statistika utt. Varbūt cienījamas LATA runasvīrs var tomēr detalizēti paskaidrot, kādā matemātikas mācību grāmatā aprakstītas viņam raksturīgās matemātiskās darbības, kuras viņš liek lietā, solot valstij medusmaizi un milzu ietaupījumus.