| Melu pasaule |
| Viedoklis |
| Autors: Lauma Ieveniece |
| Otrdiena, 28 jūnijs 2011 16:34 |
|
Melus var iedalīt divās lielās kategorijās:
Iespējams, kāds teiks, ka pasīvie meli jau nemaz nav meli, jo nenodara lielu ļaunumu nevienam, taču tā nav taisnība. Nodara! Pašam. Piemēram, gadījumos, kad dienu no dienas atliekam uzdevumus, kas jāveic. Mēs melojam sev, ka izdarīsim to rīt. Pasīvo melu rezultātā netiek trenēta mērķtiecība, un mēs varam pazaudēt gribasspēku. Bet kā ir ar aktīvajiem meliem? Tos var iedalīt divās apakšnodaļās: nopietnie meli un baltie meli. Apskatīsim katru melu veidu zem palielināmā stikla! Bīstamie jeb nopietnie meli Nopietnie meli, kas nodara ļaunumu otram, vairumā gadījumu ir noslēpta vai sagrozīta patiesība. Jāatceras, ka arī klusēšana dažkārt var būt visriebīgākie meli. Meli - tas ir īpašs kārdinājums izspēlēt kārtis kā pašam tīk, izdzīvot sevis veidotu scenāriju. Kādi var būt šie meli? Klusēšana par kredītsaistībām pirms laulībām, neuzticība, kopumā jebkura nepatiesība, kas būtiski ietekmē dzīvi; arī rupjība, vardarbība, vilšanās un aizvainojums var būt meli, ja iepriekš nav bijusi nojausma par to, ka cilvēks tāds ir vai var būt, proti, rupjš, vardarbīgs utt. Var pat teikt, ka melošana ir gļēvuma visraksturīgākā iezīme; cilvēki melo, jo nav dūšas pateikt, kā ir. Ko darīt, ja esam otru pieķēruši šādos melos? Vai piedot? Šis ir viens no grūtāk atbildamajiem jautājumiem, jo katrs gadījums ir atšķirīgs. Katrs indivīds ir jāaplūko atšķirīgi. Būtībā svarīgākais, kas jājautā sev pirms piedošanas, ir: „vai es spēšu ar to samierināties?" Nav pat obligāti jāpiedod un jāaizmirst. Ir pat labi, ja var atcerēties, jo svarīgi ir būt gatavam, ka var notikt jebkas, un to var panākt tikai tad, ja rēķinās ar visu - arī nodevību. Taču, ja ir nolemts piedot, jāpatur prātā, ka otram nodevības pieminēšana katrā teikumā, piedošanu nepierāda. Tādā veidā drīzāk tiek kurināts lēnām pieaugošs naids. Nekaitīgie jeb baltie meli Kā ir ar baltajiem meliem, kuri IT KĀ tikai mazliet noslēpj patiesību, neko būtiski neietekmējot? Skaistākai iedomu pasaulei! Liela daļa melu patiesībā tiek pieskaitīta šai kategorijai, jo to pamatā ir vēlme padarīt sevi labāku un tīrāku nekā ir patiesībā. Šeit piederas pat tas, ka sievietes auj augstpapēžu apavus, lai viņu kājas izskatītos garākas un slaidākas. Vai arī otrs iemesls: meli tiek izmantoti, lai neapbēdinātu otru cilvēku. Piemēram, gadījumā, ja nav apmierinājuma seksuālajā dzīvē. Ne visiem cilvēkiem piemīt tik liela drosme, un viņi spēj to pateikt acīs; dažreiz labāk ir pietēlot, lai neaizvainotu. Tātad secinām, ka baltie meli ir nepieciešami, lai sasniegtu rezultātu un nesāpinātu. Dažkārt pat ļoti izdevīgi! Un melo tas, kurš saka, ka nekad tos nav izmantojis. Meli - tā ir aizsardzība. Bet ko un kāpēc ir jāpasargā? Vai par to kāds ir aizdomājies? Ieteikums priekšdienām: pirms pār lūpām nāk meli, apdomājiet, ko pozitīvu vai riskantu tie var atnest! |
Lai gan Bībelē nav baušļa „tev nebūs melot", tomēr tas tiek pieskaitīts pie grēkiem - nerakstīto likumu grēkiem. Un pašam mums tikai zināms, cik esam grēkojuši, vai tas maz ir palīdzējis dzīvē. Analizējot savu pieredzi, parasti tiek nolemts, vai meli ir atmaksājušies. Pēc pētījuma datiem lielākā daļa cilvēku gan atzīst, ka meliem ir īsas kājas. (Kāds asprātis tagad noteikti piebildīs, ka arī ar īsām kājām var tikt tālu!)
Tas ir 8ais bauslis: Tev nebus nepatiesu liecibu dot pret savu tuvaku.
Tajā pašā laikā sīki "meli" piem., komplimentu vai atzinības veidā, manuprāt, neko daudz nevar kaitēt pat tad, ja pēc laika atklājas, ka jaunais matu griezums nemaz nav tik ļoti paticis kā sākumā ir teikts, lai neaizvainotu otru :)