Vīrieši.lv

Teikšu godīgi - māksla man interesē pakārtoti, bet tādu masu pasākumu neapmeklēt jau ir tas pats, kas ignorēt Dziesmu un deju svētkus!
Vienvārdsakot, uz šo pasākumu devos "meklēties". Baltās naktis sāku  ar došanos uz Arkādijparku. Redzētais atsita vēlmi doties tālāk - apkārt vieni vienīgi mataiņi, meitenes tērptas zemes toņos, ar kediņām, apkārušās ar koka karekļiem - ne tādas es vēlējos satikt. Pasākums ar dīvains - vērts bija redzēt 3metrīgo lelli uz ratiņiem, kas gan nebija visai pārdomāts triks, jo lai n-tās reizes uzbrauktu pa Arkādijparka slīpajām taciņām, vajag augstāko pilotāžu! Dažbrīd tā bija pat pārāk augsta – lelle lauza koku zarus... Vēl ko apskatīties bija marionešu leļļu deja, kur es vispār neredzēju iespēju iepazīties - visi tikai stāvēja un blenza uz lellēm. Devos prom un ieraudzīju īstu zelta bedri - pie baismīga paskata leļļu instalācijām pulcējās jaunas, skaistas meitenes, kas vēlējās ar tām nofotografēties. Saņēmu drosmi un skrēju, lai ielīstu kadrā. Tagad tikai sāku domāt, ka tam bija maz jēgas...

Gāju uz AB Dambi. Pa ceļam satiku ne vienu vien foršu zaķi, bet visas aizņemtas vai kompānijā. Ja šo lasa meitenes - mīļās, ja vēlaties iepazīties, ejiet vienas! Tiklās draudzenes atstājiet mājās! AB Dambī bija postmodernais video. Mēģināju piesēsties te pie vienas, te pie otras simpātiskas meitenes, ar pāris pat uzsāku sarunu, bet bija ļoti skaļš, iepazīties faktiski nereāli. Jāsaka,pagadījās visai atraktīvas, glītas un inteliģentas personas. Video arī bija interesants. Sāku jau visam atmest ar roku un devos tālāk - uz Andrejsalu. Likās, ka tam jābūt ze best pasākuma daļai, bet nu nez. Tauta - diezgan mazgadīga, apdzērusies, sajutos kā kaut ko nokavējis - brīdi, kad visiem deva 100 g drosmei. Satiku vecu paziņu - abi apsmējāmies par instalāciju, kam nosaukums bija aptuveni "milža mazie murgi" vai tml. Interesants bija fakts, ka citi mākslas baudītāji, pametot šo vietu,  kliedza kaut ko par gejiem, nez nez...

Devāmies meklēt laika māju. Nu tā gan bija super vieta! Ar vienu meiteni uzsāku sarunu, kas ātri ievirzījās manis izvēlētajā gultnē - viņa ir viena, vēlas nākt man un draugam līdzi, apskatīt, kas notiek pie Nacionālā teātra. Pa ceļam daudz runājām, vispār tā neko meitene, bet nebiju aprēķinājis, ka nāksies viņas uzmanību dalīt ar draugu. Nonākot pie teātra, beidzot redzēju arī kaut ko pa savai gaumei - instalācija ūdenī un ludziņa uz skatuves bija tiešām baudāma. Visu sabojāja tas, ka pamanīju - līdzpaņemtā meitene un draugs sadevušies rociņās. Visu atrisināja pēkšņais lietus gāziens. Atvadījos no abiem balodīšiem un sapīcis devos mājup, līdz spīķerim pat neaizgāju. Paziņas gan mani bija aicinājuši apskatīt pašdarināto Putuplasta brīnumu un rozā māju, bet, kā jau minēju sākumā, māksla man īpaši neinteresē. Visā visumā foršs pasākums, kā jau katru gadu!