Vīrieši.lv

Šīs spēles izvērstāks apraksts atrodams Jevgēņija Griškoveca romānā ‘Krekls', kas jau labu laiku pieejams Latvijas grāmatnīcās. Krekls ir J. Griškoveca pirmais romāns. Tas saņēmis balvu Gada grāmata kā gada labākā debija literatūrā Krievijā. Sižeta atslēgvārdi- īsta veču draudzība, neprātīga mīlestība un balts krekls.

Dress code

Apģērbā nedrīkst būt pamanāma ne vismazākā izdomātība. Visam jābūt it kā nevērīgam, taču vienlaikus perfektam. Jāizvēlas it kā pārlaicīgs apģērbs, ar drēbēm jānojauc vecuma un līdz ar to paaudžu robežas. Tām jārada samulsums par valkātāja izglītību, nodarbošanos, ienākumiem un sociālo statusu. Vienvārdsakot, apģērbam jābūt tādam, kas piešķirtu spēlētājam atsvešinātību, noslēpumainību un dotu mājienu par kādu nopietnu, neizprotamu dzīves pieredzi. Balts krekls ir pats labākais, ko var izvēlēties.

Nekādu kaklasaiti! Vēl nav slikti uzvilkt paņurcītu, taču labu un aktuālu žaketi. Bikšu varianti var būt visdažādākie. Apaviem jābūt pirmšķirīgiem. Klasiski puszābaki, a la angļu puszābaki, nobružāti, taču labi kopti, tiesa, bez fanātisma. Apaviem jābūt tādiem, lai varētu teikt: 'Aiz tā visa kaut kas slēpjas, vai ne?'

Priekšnosacījumi

Hemingveju spēlētājiem nav un nevar būt cita vārda kā vienīgi Ernests. Spēles laikā nedrīkst lietot nekādus mobilo sakaru līdzekļus- tas nojauc tēlu. Var spēlēt arī viens, bet tas nav diez ko interesanti, tomēr vajadzīgs partneris- skatītājs. Ideāli ir spēlēt divatā.

Darbība

Tātad divi Ernesti dodas spēlēt. Spēlei jāizvēlas kāda modīga kafejnīca vai ne pārāk trokšņains klubs. Nav svarīgi, vai tas ir centrā. Pat tad, ja šajā iestādījumā neesat pirmo reizi, jums tur jābūt it kā pirmoreiz. Jūs pārlaižat visapkārt acis, uzdodat pāris jautājumu bārmenim vai oficiantam, sak, kas te un kā, jābūt mazliet neveiklam, taču jaukam un smaidīgam.

Nekādā gadījumā nedrīkst slīdēt pār sejām un augumiem ar to raksturīgi klīstoši meklējošo skatienu..nu, saprotams, par kādu skatienu ir runa. Ernesta acīm jābūt mazliet neredzošām, tādām, lai to lokā gribētu iekļūt.. visas sievietes. Savukārt spēlētājiem vajag ignorēt sieviešu klīstošos un meklējošos skatienu. Tās, kas atnākušas uz atklātu ņēmienu, kā arī profesionāles pilnībā atkrīt. No pavisam jaunām meitenēm labāk izvairīties, jo viņas nespēs novērtēt. Nav ieteicamas jūtami iereibušas sievietes. Taču panikai nav iemesla, vajadzīgās var atrast vienmēr un visur.

Jūs nedrīkst apturēt sieviešu skaits, viņa var būt viena, vai viņas var būt piecas. Tas nav svarīgi. Vienīgi, viņas nevar būt kopā ar vīriešiem.

Iepazīšanās notiek pati par sevi. Taču līdz tam ir jāpievērš sev uzmanība (jāizraisa kāds notikums, kas parāda Ernestus no gaišās puses, piemēram, jānodemonstrē bārmenim kāda pašizgudrota un, vēlams, arī garšīga kokteiļa pagatavošana utt.).

Ernestiem jābūt vienam pret otru draudzīgiem un maigiem, tikai svarīgi ir nepārspīlēt un nedrīkst pieļaut divdomības. Ernesti, piemēram, savā starpā var sarīkot dzēlīgu, taču draudzīgu vārdu apmaiņu, lai piešķirtu mirklim asumu.

Tātad, jūs iepazīstaties. Pēc tam apsēžaties līdzās sievietei(ēm). Pēc brīža vadība jāpārņem savās rokās. Hemingveju spēle nav no lētajām. Jāpasūta dzērieni. Jābūt asprātīgam un mīļam. Galvenais- nepārtraukti jābūt sajūsmā par sievietēm, ar kurām esat iepazinušies. Šai apbrīnai jābūt atklātai un tīrai, nepiespiestai, bez noslieces uz pavedināšanu. Taču saldkaislei jābūt. Jāraugās sievietēm tieši acīs, skatienu nedrīkst novērst, jāsaka drosmīgi komplimenti, no sirds jāinteresējas par visu, visu.. Vienlaikus jābūt nesteidzīgam, mazliet skumjam un tādam kā dzīves ievainotam.

Jārada drošības, uzticamības un atklātības atmosfēra.Ja pēkšņi pamostas iekāre, ar to jācīnās- šo cīņu neslēpjot. Tas ir, vakaram vai nakts daļai jāpaiet, balansējot uz tik smalkas  robežas, lai nevienam pat prātā neienāktu apmainīties ar telefona numuriem. Tas ir, jo labāk viss izdodas, jo skaidrākam jākļūst, ka jūs nekad vairs nesatiksieties. Bet vieglai cerībai ir jāvirmo gaisā. Mirklī, kad trauslā robeža var tikt pārkāpta, laiks atvadīties. Nekādā gadījumā nedrīkst aizvest sievieti(es) uz mājām. Jāizsauc taksis, jāiesēdina viņa(as), pēdējo reizi ļoti tuvu jāieskatās acīs. Un jāpaliek. Vislabāk, ja līst naksnīgs lietus vai snieg. No aizbraucošas mašīnas jābūt saskatāmiem diviem nekustīgiem Ernestu siluetiem. Ilgi jāstāv nekustīgi un jāskatās nopakaļ.

Happy end

Tām, kas aizbrauc taksī, jāsaglabā tāda kā nerealizējušos iespēju sajūta un jādomā: 'Lūk, izrādās, kā mēdz būt! Lūk, izrādās, kādi mēdz būt vīrieši!'Viņām jābrauc mājup taksometra aizmugurējā sēdeklī un jāsmaida.

Bet abi Ernesti pēc tā visa nedrīkst teikt: 'Yess!'- nedrīkst uzvaroši paspiest viens otram roku. Viņiem lēni un skumji jādodas savās gaitās, domājot: 'Lūk, tādas mēdz būt..'

Game over

Pēc spēles noteikumiem, tā ir zaudēta, ja galu galā vīrietis izkrīt no lomas- apmainās telefona numuriem, nespēj apvaldīt savus instinktus, kaut kādā veidā turpina sakaru ar sievieti(ēm).  Šādā gadījumā ir iznīcināta apgarotā ilūzija par vīrieti-Hemingveju, kurš laimīgo beigu gadījumā turpinātu kairināt sievietes fantāzijas mūžīgi mūžos (protams, jāņem vērā sociālie faktori, kas var jūs abus atkal savest kopā, jo, kā zināms, pasaule taču ir baigi maza).