Sākums Dzīvesstils Ceļojumi Ķīna vīriešiem
Ķīna vīriešiem
( 1 Balss )
Ceļojumi
Autors: Inga Kalniņa   
Trešdiena, 08 oktobris 2008 12:44

china

Ķīna ir valsts- sieviete, kam nav tieksmes ceļot, karot un atklāt, kam ir ērti, labi un omulīgi savā labiekārtotā un pazīstamā mājoklī.

Ķīniešu izslavētā laipnība. Ķīnieši ir ļoti draudzīgi, laipni un pieklājīgi. Gan literatūrā minētais, gan realitātē redzētais saskan, vienīgi bieži vien šīs īpašības pielieto savtīgos nolūkos. Pavisam ar mani mana ceļojuma laikā atgadījās vairāki nepatīkami gadījumi. Nelielā apģērbu veikalā divas pārdevējas bija ļoti laipnas un visu ļāva pielaikot, palīdzot aizpogāt, norunājām, ka rīt mēs atgriezīsimies un izdarīsim pirkumus. Atvadījāmies un aizgājām, izejot no veikala pēc 10 min. konstatēju, ka man ir pazudis neliels maisiņš, kad atgriezāmies veikala darba laiks jau bija beidzies, bijām pēdējie apmeklētāji tajā dienā, nākamās dienas rītā neviens nezināja par tādu maisiņu, kaut gan biju droša, ka tas tur atstāts.

Vēl viens atgadījums, kad taksists pieprasa nesamērīgi augstu summu par taksi un ir gatavs pat pielietot spēkus, lai izcīnītu sev iedomāto summu, ķīnieši bieži uzskata, ka baltie cilvēki ir ļoti turīgi. Bieža parādība ir arī tā, ka pilsētas centrā pienāk jaunieši, angļu valodu pieprotoši, izsaka komplimentus, saka, ka ja mums, ir laiks, viņi labprāt papraktizētos runāt angliski un pie viena parādītu mums kādu interesantu vietu, beigās mēs piekrītam un studenti mūs noved gleznu veikalā, kurā paši strādā, kur izstāsta par gleznām un vēlāk mēģina mums tās pārdot kā draugiem ar atlaidi. Jābūt arī uz ielas ļoti mundram nopērkot servīzi ko vest mājās, noliku to uz zemes, lai izvēlētos augļus vietējā tirdziņā, kad izdarīju pirkumu, servīzes nebija manis noliktajā vietā.

Bet tie ir tikai atgadījumi, kopumā ķīnieši tiešām ir ļoti atsaucīgi un laipni, ja kāds tūrists nezinās ceļu, tad viņi obligāti palīdzēs kā varēs, neskatoties uz sliktajām angļu valodas zināšanām, atradīs kādu, kas varēs izskaidrot, kā nokļūt kādā vietā.

Ķīniešu virtuve. Rietumu pasaulei ķīniešu virtuve saistās ar irbulīšiem, ķīniešu nūdelēm, un ēdieniem saldskābajā mērcē. Taču ķīniešu kulinārijas tradīcijas ir daudz dziļākas un ēšanas kultūrai ir ļoti liela nozīme ikviena ķīnieša dzīvē. Ļoti būtisks priekšnoteikums ķīniešu ēdienam ir tā estētiskais noformējums, jo ēdienam tradicionāli ne tikai jāremdina izsalkums, bet arī jāsniedz mākslinieciska bauda. Ķīniešu virtuvē ēdiena sastāvdaļas pieņemts sagriezt nelielos vienādos gabaliņos, lai tā pagatavošanas process nebūtu ilgstošs un ēdiens nezaudētu vērtīgas vielas un vitamīnus. Ķīnieši ēdienā izšķir piecas garšas īpatnības - saldu, skābu, rūgtu, sāļu un pikantu, tās saistot ar pieciem cilvēka ķermeņa pamatorgāniem - sirdi, aknām, aizkuņģa dziedzeri, plaušām un nierēm, kas nodrošina organisma pareizu funkcionēšanu. Svaiga ingvera sakne, ķiploki, žāvēti liliju dīksti, īpašas sēnes un ūdens augi pazīstami ar dažādu slimību ārstējošām īpašībām. Ķīniešu ēdienos jāievēro precīzas proporcijas starp gaļas un dārzeņu ēdieniem: gaļas ēdienā jābūt 1/3 dārzeņu, bet dārzeņu ēdienā 1/3 gaļas. Ķīnā plaši lieto sojas produktus - sojas pienu, sieru, mērci. Ķīniešu virtuvē bieži izmanto dažādas nūdeles un rīsus.

Daudzi cilvēki Eiropā ir ļoti iecienījuši Ķīniešu virtuvi, arī Latvijā, ēdiens varbūt tiešām ir līdzīgs, bet ar eiropeiskām garšvielām, jo nogaršojot ēdienu Ķīnā lielākā daļa ēdienu nav baudāma, jo ļoti daudz tiek izmantotas tradicionālās garšvielas, kas nav pierastas baltajam cilvēkam. Tādēļ Latvijā esošās ķīniešu ēstuves un restorānus, nevarētu uzskatīt, par tradicionālu ķīniešu ēdienu, par ķīniešu ēdienu ar Eiropas garšvielām gan. Bieži arī cilvēki jauc „suši" uzskatot to par ķīniešu virtuves sastāvdaļu, bet šī ēdiena dzimtene ir Japāna.

Rīsu ēšana ar irbulīšiem bieži sagādā problēmas, tādēļ ieteicams vienā rokā rīsu bļodiņu turēt pēc iespējas tuvāk mutei un ar otrā rokā esošajiem irbulīšiem rīsus bāzt mutē. Tā var izvairīties no rīsiem klēpī, uz galda vai uz baltā T krekla. Ķīniešiem nav pieņemts irbulīšus stāvus spraust rīsu bļodā, jo tā ir klaja necieņa pret nama saimniekiem. Kad maltīte pabeigta, sakrustoti irbulīši ir zīme apkalpotājiem, ka vēlies maksāt rēķinu. Ķīnā pieņemts, ka ēdienu uz šķīvja uzliek pavārs vai saimnieks, izmantojot savus irbulīšus vai karoti, kas simbolizē īpašu cieņu un pieklājību. Lai arī lielai daļai no mums ēšana ar irbuļiem šķiet uzjautrinoša, spēlēšanās ar tiem nav pieļaujama.

Tradicionāls ķīniešu dzēriens ir zaļā tēja, kas nepārprotami simbolizē ķīnu, jo, piemēram, apmetoties labā ķīniešu viesnīcā uz galdiņa vienmēr atradīsies ūdens un tikai un vienīgi zaļā tēja, nevis kā Eiropā melnā vai augļu tējas, arī ķīniešu gidiem vienmēr līdz bija zaļā tēja vai somā, vai uzkārta kaklā uz aukliņas, kas likās ļoti interesanti. No alkoholiskajiem dzērieniem populārs ir degvīns „Maota", kas garšo nedaudz savādāk un alus. Lai cik dīvaini neliktos, bet Ķīnā alus tiešām ir ļoti populārs, ik gadu notiek alus festivāls, kurā piedalās dalībnieki no Eiropas, kā arī Latvijas.

Tā kā lielākā ķīniešu daļa tomēr nav kristieši, lielākās ziemas svinības ir ķīniešu Jaunais Gads, kas tiek svinēts janvāra beigās. Ķīnā gan šīs svinības sauc par Pavasara festivālu un tas ir laiks, kad ģimenes apdāvina savus bērnus ar jaunu apģērbu un rotaļlietām. Būtisks ķīniešu Jaunā gada svinību aspekts nekristīgajā iedzīvotāju daļā ir senču pielūgsme. Tad mājās goda vietā tiek izkarinātas senču fotogrāfijas un svētkus var svinēt gara vienotībā ar aizgājējiem. ķīniešu restorāna nav pieļaujama.

Pavasara svētkos mājas ieejas durvju abās pusēs tiek izlīmēti papīra uzraksti, telpas tiek izrotātas ar iemīļotām jaungada kartiņām. Pavasara svētku priekšvakarā, ko dēvē par „čusi", visa ģimene sanāk kopā. Tiek rīkotas bagātīgas svētku vakariņas, pēc kurām skatās pazīstamu mākslinieku uzstāšanos TV, sarunājas par dažādām tēmām, spēlē spēles. Daudzās ģimenēs jaunieši neiet gulēt visu nakti, to dēvē par „šoisui" - Jaunā gada gaidīšanu. Nākamās dienas rītā daudzās ģimenēs ēd pelmeņus „czjaoczi". Pēc brokastīm jāapiet apkārt radinieku un tuvinieku mājai ar apsveikumiem un visa laba novēlējumiem. Pavasara svētku dienās rīko masu priekšnesumus: lauvu dejas, drakonu dejas, rotaļas „sauszemes laivas", priekšnesumus uz ķekatām. Diemžēl Ķīnā biju vasarā, tādēļ pavasara svētkos piedalījusies netiku. Toties pelmeņi- „czjaoczi" tika nogaršoti, arī eiropiešiem garšas ziņā baudāmi, šos pelmeņus pildītus ar gaļu vai dārzeņiem var iegādāties jebkurā vienkāršā, gan arī smalkā kafejnīcā.

Ķīniešu veselīgā maltīte un mīlestība pret sporta aktivitātēm ir ilgā mūža noslēpums, jo esot Ķīnā ikviens var pārliecināties, ka pat lielas pilsētas, kā Pekina parkos katru rītu ap 6.00 notiek kolektīva vingrošana pusstundas garumā, vairāk gan pie šīs tradīcijas pieturas cilvēki pēc četrdesmit un pensionāri.

Literatūrā minētas daudz un dažādas tradīcijas, kas sen jau ir novecojušas, kā, piemēram, kāju deformācija, kad sieviete, saspiež kāju pirkstus kopā ar stingru lentu un iespiež maza izmēra cietos apavos, un gadu gaitā, kāja iegūst smailu mazu formu, cigarešu paciņas garumā. Pēc iespējas mazāka kāja tika uzskatīta kā skaistuma etalons. Bet šī tradīcija jau gandrīz vairs nepastāv, var vēl sastapt ļoti vecas sievietes provincēs, kurām ir kājas „skaistuma deformācija".

Vēl viena tradīcija ir, ja vīrietis dzīves laikā nebija precējies, tad kapā viņam blakus vajadzēja guldīt mirušu sievieti, kas būtu viņa sieva aizkapa dzīvē. Bet tā ir turīgu un ļoti turīgu vīriešu piederīgo iespēja, jo šīs sievietes parasti var iegādāties no mazturīgām ģimenēm. Šī tradīcija reāli pastāvoša vēl šodien, bet ne Pekinā, ne Šanhajā, bet mazās Ķīnas nomalē esošajās pilsētās un provincēs, dēļ šīs tradīcijas, dažkārt notiek sieviešu slepkavības. Ķīna ir senām tradīcijām bagāta zeme. Mūsdienās reti kurš tādas metropoles iedzīvotājs kā Šanhaja ievēro tradīcijas, protams, spilgtākās ir palikušas, piemēram, „fen šuj" ceļot mājas un iekārtojot dzīvokļus. Pēdējos gados arī Eiropā plaši pielieto „fen šuj", tas ir moderni. Kā arī Eiropā ar vien vairāk interjerā pielieto austrumu motīvus.

Arvien vairāk ķīniešu sieviešu vēlas līdzināties eiropietēm, balina ādu, veikalā pat ir nopērkamas kā plaša patēriņa preces, dušas želejas, ķermeņa un sejas krēmi ar balinošu efektu. Populāras starp turīgajām meitenēm un sievietēm ir acu palielināšanas operācijas. Bieži arī mati tiek krāsoti gaišākos toņos. Arī ikdienas un vakara make up ir ļoti eiropeisks, tiek lietots daudz kosmētikas uz acīm lai vizuāli palielinātu acis un balts, gandrīz caurspīdīgs pūderis, lai pēc iespējas vairāk atgādinātu balto sievieti, kas gan literatūrā netiek minēts, bet ir interesants fakts.

Daudzas tradīcijas tomēr vairs realitātē nepastāv un arī Ķīnā jau ir jūtama Eiropas un Amerikas kultūras ietekme lielākajās pilsētās. Savukārt provincēs vēl joprojām diezgan stingri pieturās pie tradicionāla ķīnieša dzīves, kas nodots no paaudzes paaudzē.

 
Raksta autors: Inga Kalniņa
Komentāri (1)
1 Trešdiena, 08 oktobris 2008 20:36
Oskars
nu šī tāda komunisma valsts, tiesa interesanti paklausīties dažādos viedokļos ar to, jo baigi būtiski uz kuru reģionu brauc, un ar kādiem cilvēkiem saskaras, tas baigi maina priekšstatu, Ķīna ir dažāda.

Pievienot komentāru

Tavs vārds:
Komentārs: