| Alternatīvā enerģija - potenciāls Latvijā??? |
| Nauda |
| Autors: Oskars |
| Piektdiena, 24 jūlijs 2009 08:33 |
|
Kāpēc mūsdienās šī alternatīvā enerģija joprojām ir alternatīva? Kādēļ jau sen uz māju jumtiem negriežas vēja ģeneratori un māju ārsienas nav noklātas ar saules paneļiem (baterijām)? Tehnoloģijas vēl nav gana attīstījušas, lai ražošanas izmaksas būtu pietiekami mazas, un šos enerģijas ievākšanas veidus varētu izmantot masveidā. Šobrīd lieljaudas enerģijas ražošana notiek salīdzinoši reti, pārsvarā ievērojamas investīcijas šādā enerģijas iegūšanas veidā ir gatavi ieguldīt tikai pārliecināti "zaļās" enerģijas piekritēji. Tiesa Latvijas laikapstākļi nemaz nav tie ideālākie priekš vēja vai saules enerģijas apgūšanas. Sākot jau ar faktu, ka Latvijas vidējas vēja stiprums ir 4 m/s tas ir salīdzinoši maz. Jāņem vērā arī, ka Latvijas vidienē vēja ir mazāk un piekrastes zonā vairāk. Taču rūpnieciskajiem vēja ģeneratoriem šāds vēja stiprums ir salīdzinoši neliels... Ak jā, lieki piebilst, ka latvietis Vasilijs Jegorovs izgudrojis unikālu vēja ražošanas veidu, kas lietderības koeficientu paceļ no 0,45 uz 0,82. Varbūt nākotnē Latvija būs zeme, kas ražos pasaules mēroga vēja turbīnas visai Eiropai vai pat pasaulei. Saules paneļi mūsdienās ir vēl ļoti dārgi un to efektivitāte nav pietiekama, lai būtu ekonomiski izdevīgi tādus izklāt uz savas mājas jumta. Taču investējot nākotnē un uzstādot pietiekami efektīvus saules paneļus iespējams samazināt ikmēneša elektības rēķinu. Tiesa šobrīd tirgū esošās iekārtas atmaksāsies 10 - 20 gadu laikā... (bateriju atdeve laika gaitā samazinās un to mūžš tiek lēsts ap 25 gadiem) tas protams nav maz. Siltajās zemēs saules uzraudzībā atstāta ir siltā ūdens apgādība. Uz jumta tiek uzstādīti ūdens krātuves un radiatori melnā (sauli pievelt) krāsā, saule dienas gaitā uzkarsē ūdeni un patērētājam pienāk pienācīgs karstais ūdens. Ievērojama līdzekļu ekonomija iznāk, jo reāli jāmaksā tikai par aukstā ūdens piegādi un sistēmas izveides investīcijas ir nelielas... Vai kādam ir kāda pieredze attiecībā uz alternatīvo enerģiju??? Labprāt dzirdētu viedokļus par tēmu... |
gedzys@inbox.lv
Kā jau es teicu - tas vairāk lauku variants :D
Enīvei, uz skolas drīz stāvēs 40 paneļi un ar tiem sildīs ūdeni nometnes bērniem, kas iekš kojām dzīvojās, skatīsies, kas tur beigās sanāks no praktiskā viedokļa.
Bet nu, es domāju mums tas vējš nav pārāk spēcīgs, līdz ar to nekāda dižā elektrības iegūšana nesanāks, taču es varu arī kļūdīties.
Ziemā šos izmantot diez vai var, kā nekā ārā sals un ūdeni sasildīt ir neiespējami.
P.S. vai ziemā var izmantot saules kolektorus?
Nu, ko lai saka, plašs un strīdīgs temats. Varu pastāstīt ļoti daudz, bet tam nav īsti nozīmes. Ir tā, ka, ja nav kur naudu likt, tad to var ieguldīt saules baterijās vai kolektoros uzstādīšanai pilsētās. Mēs taisījām visu pēc ES pasūtījuma un finansējuma, tāpēc nauda nebija problēma, taču ja uz to skatās no praktiskā viedokļa, tad nedz kolektori, nedz baterijas pašlaik nevar uzskatīt par parastam mirstīgajam izdevīgiem alternatīvās enerģijas iegūšanas veidiem. Baterijām, tāpat kā kolektoriem nepienāk pienācīgs daudzums saules, lai tie atmaksātos optimālā laika posmā. Ar kolektoriem vispār ir čakars - ziemā ūdens sasalst, tāpēc tos nepieciešams pildīt ar nesasalstošo šķidrumu, kas atkal atspoguļojās finansējuma ziņā. Nu un akumulācijas tvertnes, datorsistēmas utt. Katrā ziņā liela nauda.
Vēl jau ir siltumsūkņi, tie gan atmaksājoties un strādājot ļoti labi, taču tiem atkal vajag paprāvu finansējumu un ne katram tas būs pa kabatai.
Laukos var uzstādīt vienu vai pat vairākus kolektoru paneļus, pa dienu uzsils vienā miera un varēs nomazgāties. Ja ir iespēja, tad tā ir diezgan noderīga lieta vasaras periodā un izmaksas nav lielas - vidēji 100 Ls/1 gab. kolektora. Jāskatās no situācijas, vai tas domāts nopietni pilsētas apstākļiem, vai tikai vasaras periodiem laukos.
Ja kādam šī lieta interesē, aizsūtīšu rasējumus, visu nepieciešamo informāciju, kā mājas apstākļos to izdarīt - nav sarežģīti. Varu arī pakonsultēt.