| Vai gribi būt miljonārs? Varbūt tomēr copy-paste investors? |
| Nauda |
| Autors: Ieva Nartiša |
| Trešdiena, 16 februāris 2011 09:36 |
|
Es šos cilvēkus saucu par copy-paste investoriem: pirmkārt, tiem piemīt spēcīga ticība vizualizācijai, domu spēkam, t.i., piepildīsies tas, ko katru rītu pie spoguļa sev teiksiet un atkārtosiet. Tam es ticu pilnībā, galu galā, ja nesapelnīsiet naudu pēc pietiekami ilga laika, vismaz prātā sajuksiet no regulāras melošanas sev un kļūsiet par trako nama „biezo”. Otrkārt, copy-paste investori neaptveramos daudzumos „aprij” tulkoto ārzemju literatūru no sērijas: „Kā kļūt par miljonāru 100 dienās”, „Bagātnieka domāšana” un „Bagātā tēla investēšanas noslēpumi”. Protams, ir brīnišķīgi, ka jaunieši lasa ne tikai domu graudus portālā draugiem.lv, bet arī grāmatas, tomēr, to darot, viņi brīžiem piemirst, ka grāmatu autori pelna divreiz: pirmoreiz - īstenojot savu investēšanas vai pelnīšanas plānu; otrreiz - pārdodot literatūru, kur aprakstīts, kā to darīt. Par nelaimi, jaunie censoņi neaizdomājas par to, ka autori šajās grāmatās nav pieminējuši, ka apstākļi, kādos noteiktā shēma funkcionējusi, vairs nav sastopama, un to, ka Latvijā 2011. gadā amerikāņu nekustamā īpašuma iepirkšanas principi nedarbosies. Nenoliedzami, cilvēkam ir nepieciešama gan izglītība personīgo finanšu sfērā, gan sava budžeta apzināšanās, gan arī skaidra izpratne par sekām, ko rada kredītsaistības. Arī apņēmība kļūt finansiāli neatkarīgam un dzīvot materiālā labklājībā ir visnotaļ apsveicama, tikai ceļi, kā sasniegt šo labklājību, var būt dažādi. Visdrīzāk, lai arī cik ļoti negribētos, jaunajam censonim nāksies pasvīst vaiga sviedros, tā vietā, lai ticētu mistiskajam naudas kokam, kas uzaugs pats no sevis, kamēr tas dzers aliņu un skatīsies hokeju. Iespējams, jaunietim nāksies “iekustināt arī pelēko masu savā galvaskausā” un izdomāt kaut ko jaunu un radošu. Vai, piemēram, saskatīt iespēju uzņēmējdarbībai vai radīt inovāciju, vai uzņemties investīciju risku un pašam saskarties ar savas darbības sekām. Piedodiet, mīļie, man nāksies jūs apbēdināt - nav vienotas bagātības receptes, kā no nekā kļūt par Ričardu Brensonu, izņemot būšanu sev pašam, savu talantu attīstīšanu un smagu, ilgu darbu, lai sasniegtu iecerēto. Darbu arī ar smadzenēm. Tādēļ domāsim, attīstīsim savu domāšanu un nebaidīsimies no smaga darba, un tad jau sasniegumi paši pie mums atnāks. Vēsturiski latviešiem darba mīlestība ir bijusi viena no svarīgākajām vērtībām, bet tagad - glancēto žurnālu, MTV un spīdīgo brendu kultūrā, tas vairs nav moderni. Tomēr, ja gribas labklājību pa īstam, nevis kredītā, nāksies atgriezties pie saknēm, senču vērtībām. Galu galā – mēs esam latvieši un gribam pierādīt, ka Latvija var! |
Šobrīd, nenoliedzami, dzīvojam naudas, materiālā kulta apstākļos un arvien biežāk nākas sastapt latvju bāleliņus, kas ir „wannabe” miljonāri. Iepazinušies ar ārzemju un pašmāju veiksmes stāstiem, jaunie puiši un retāk arī meitenes par sevi saka: „Es vēlos būt miljonārs, es nevēlos strādāt, un vispār es esmu investors.” Tas nekas, ka pagaidām konkrētais personāžs investē tikai atbilstošā literatūrā, picās un filmas „The Secret” diskā.
Šodienas latvietis ir tāds pats lētticīgais, kā viņu senči un pieņem visus murgus, ko tiem liek priekšā. Tie atbrīvo no atbildības. Man nav saprotams, kādeļ latvieši (uc šeit esošie) 6 mēnešus strādā citiem un pat vairāk.
Uzdodot sev šo jautājumu - vai latvieši ir spējīgi uz brīvbu? Nākas atbildēt - NĒ!