| Krīze vai iespēju laiks |
| Karjera |
| Autors: Oskars |
| Otrdiena, 10 februāris 2009 03:03 |
|
Es gribu teikt, ka ikdienā, kad mums neviens nepiespiež domāt, bet gan daram tikai to kas no mums tiek gaidīts, tad arī mūsu atdeve ir niecīga salīdzinājumā ar to kādu varam no sevis izspiest nestandarta situācijā. Tajā pašā brīdī kad esi atbrīvots no darba, skaties uz dzīvi plašāk, varbūt atradīsi kādu nišu kur būt, un ja ne, tad turpini raudzīties apkārt. Agri vai vēlu, ja meklēsi atradīsi savu vietu. OK, protams, varam teikt, kā lai domāju plašāk, ja tikko zaudēju darbu un tulīt banka man savāks dzīvokli? Velns nav tik melns kā to mālē. Bet atbilde jau nav tālu jāmeklē, iemesls kāpēc atlaida tieši tevi nevis kādu citu? Varbūt tāpēc, ka kāds cits bija labāks par tevi? Varbūt ka kāds cits mazāk darba vietā nodarbojas ar savām lietām? Varbūt kāds bija vairāk iezipējies šefam? Uzskatu, ka labus darbiniekus vajadzēs vienmēr, tajā skaitā arī tagad. Vēl labāk, ja jūti, ka ir iekšās sāc visu no nulles un esi pats sev šefs. |
Pēdējā laikā gandrīz katrs rakstu autors uzskata par savu pienākumu nosodīt valdību par izdarīto, vai drīzāk par neizdarīto un pačīkstēt par to cik gan grūta dzīve. Par to cik mums tagad grūti, par to kā atmaksāsim SVF parādu, un kā izkļūsim no krīzes, kas dīvainā kārtā skārusi mūs salīdzinoši daudz.
Runā, ka patiesi brīvam cilvēkam ir vismaz 3 izejas jebkurā situācijā. Cilvēks, piem., zaudējis darbu, jāuztur daudzbērnu ģimene. Kādas iespējas? Darbu dabūt nevar. Kredītu nedod vai jau iepriekšējais žmiedz nost. Tātad augstāk attīstīties nevar. Katrs cilvēks kāpj savā kalnā, kuru ir izvēlējies. Dažreiz mēs, kāpjot kalnā, izvēlamies vai mūs piespiež kāpt pa kalna šķautni/ceļu, kuram ir tāda klints pārkare, ka nevar tikt tai pāri, lai tiktu tālāk augšup. Jākāpj zemāk. Jākāpj zemāk un jāmeklē cits ceļš augšup. Protams, ka neviens negrib atkāpties un degradēties, taču mēs jebkuru atkāpšanos varam uzskatīt par nevis degradēšanos, bet gan citu iespēju meklēšanu, izmantošanu. Maini vai paaugstini kvalifikāciju, brauc dzīvot uz laukiem vai citu valsti, lauz savus principus. Ir izvēle starp to, ko mēs gribam(nekrist atpakaļ) un to, ko mums vajag, lai izdzīvotu. Brīvība ir tajā, ka vajag redzēt iespējas un ceļu arī atpakaļ gaitā atpakaļgaitā un varbūt pat sānis. Kā kāds gudrs cilvēks ir teicis, "atsakies no savām vēlmēm un tu kļūsi brīvs" un es šeit nerunāju par ēdienu, pajumti un tml. lietām, bet gan par skatīšanos TIKAI augšup un domāšanu par to, ka šobrīd es augstāk nu nekādīgi nevaru tikt.