Vīrieši.lv

Darbs jūrā ir viens no stabilākajiem darbiem, tam ir izaugsmes iespējas. Pēdējo gadu laikā Latvijā tas atguvis savu iepriekšējo popularitāti. Lai labāk saprastu, kas patlaban notiek ar jūrnieka profesiju, uz interviju tika aicināts Romāns Palcevskis. Visi vīrieši Palcevska ģimenē ir jūrnieki un lepojas ar to.

Bērnības sapnis

Karīna: Vai patiesība, ka Tu gribēji kļūt par jūrnieku jau kopš bērnības?

Romāns: Jā, tas patiešām tā bija. Jo mans tēvs strādāja jūrā un bieži stāstīja par dažādām valstīm. Turklāt visu savu bērnību es ne reizi nebiju bijis ārzemēs, un man ļoti gribējās redzēt pasauli. Pēc 9. klases es iestājos jūrnieku skolā, pabeidzis to, es sāku strādāt kā jūrnieks.  Mans sapnis ir piepildījies - 10 gadu laikā es esmu bijis gandrīz visās pasaules valstīs.

Karīna: Kāda ir Tava bērnības spilgtākā atmiņa saistībā ar tēvu?

Romāns: Košļenes “Donald Duck”, jo PSRS tas bija  retums. Turklāt izdevīgi, jo bērnudārzā es tās varēju apmainīt pret rotaļlietām.

Karīna: Vari pateikt, kura valsts Tev patīk visvairāk?

Romāns: Grūti atbildēt. Katra valsts ir atšķirīga ar tās dzīves līmeni un tradīcijām. Katra valsts ir skaista savā veidā. Dažiem maniem draugiem patīk Āzija, ir tādi, kuriem patīk Amerika, dažiem - Latīņamerika.

Drošums un stabilitāte

Karīna: Kā Tu domā, kādā līmenī pašlaik atrodas jūrnieka profesija Latvijā?

Romāns: Man liekas, pašreiz tas ir diezgan pieprasīts amats, jo pirms krīzes cilvēki atraidīja darbu jūrā, bet krīzes laikā viņi atgriežas atpakaļ. Jūrā ir salīdzinoši stabila un augsta alga, neskatoties pat uz krīzes apstākļiem.

Karīna: Vai tad krīze neietekmēja jūrniecību?

Romāns: Ietekmēja savā ziņā. Dažas firmas bankrotēja, dažas uz laiku pārstāja darboties. Tas ir viens no lētākajiem  kravas pārvadāšanas veidiem, tāpēc, liekas, krīze to skārusi mazāk.

Karīna: Jūrā ir karjeras izaugsmes iespējas? Vai Tu vari izstāstīt par tām?

Romāns: Jā, jebkurš jūrnieks sāk strādāt  jūrā zemākajā pakāpē - matrozis.  Pēc matroža  nākamās pakāpes, sarindotas augošā secībā, ir: ceturtais kapteiņa palīgs, trešais palīgs, otrais palīgs, pirmais palīgs un kapteinis.  Augstākā pakāpe ir kapteiņa amats. Ja cilvēks ir spējīgs, ātri mācās, ir atbildīgs un izprot saistības, tad 10 - 15 gadu laikā var iegūt kapteiņa amatu. Kapteinis ir atbildīgs par kuģi, cilvēkiem uz kuģa un kravu, kas var maksāt aptuveni miljons eiro. Tas ir ļoti atbildīgs darbs.

Karīna: Vai Tu vari pastāstīt, kurā posmā, kādā pakāpē pašlaik atrodies?

Romāns: Var teikt, ka esmu paveicis aptuveni 75% karjeras ceļa. Tagad es esmu otrais kapteiņa palīgs. Tuvākajā nākotnē es plānoju kļūt par pirmo kapteiņa palīgu, un tad es varēšu iegūt kapteiņa amatu.

Karīna: Vai Tu vari aprakstīt vienu savu darba dienu uz kuģa?

Romāns: Tas ir sistemātisks darbs. Līguma ietvaros mana darba diena ir 24 stundas, dalīta  divās daļās. Darbs notiek maiņās - uz kuģa to sauc par sardzi. Katra sardze ir 4 stundas un 8 stundas starplaiks; manā darbā ietilpst navigācija. Kad kuģis atrodas ostā, tad sardzes laiks ir 6 stundas, un mans darbs ir kravas izkraušana un iekraušana.

Nodokļi

Karīna: Pirms kāda laika dzirdēju par nodokļu ieviešanu jūrniekiem, vai Tu vari pastāstīt par nodokļiem, kurus ir jāmaksā jūrniekiem?

Romāns: Jā, protams! Kopš 2010.gada jūrniekiem noteica maksāt valsts nodokļus, pirms tam jūrniekiem to nebija. Tas ir atkarīgs no firmas, kurā jūrnieks strādā; lielākā daļa strādā ārzemju firmās. VID nevarēja uzzināt, cik mēs pelnām, un pat tagad viņi nevar to uzzināt, jo darba līguma informācija ir konfidenciāla un netiek izpausta. Tagad VID izrēķināja vienādu  pamatalgu visiem jūrniekiem, no kuras tiek aprēķināti nodokļi.  Ko tas mums  dod? Vispār neko, jo mēs maksājam tikai ienākuma nodokli, sociālo - mēs nemaksājam.

Karīna: Cik es sapratu, Tu strādā tikai ārzemju firmās!

Romāns: Jā, tā ir. Latvijā kuģošana un jūras loģistika ir ļoti zemā līmenī, tāpēc es strādāju ārzemju firmās. Tur ir labākas algas, līgumi un darba apstākļi.

Karīna: Vai jūrnieks var paņemt kredītu Latvijas bankās, ja viņš strādā ārzemju firmās?

Romāns: Jā, kopš nodokļa ievešanas, nomaksājot to, jūrnieks var paņemt jebkuru līzingu vai kredītu. Bankas diezgan pozitīvi dod kredītus jūrniekiem.

Karīna: Tu plaši pastāstīji par savu darbu un jūrniecību kopumā, es uzzināju daudz interesanta.  Paldies!

Patiešām izskatās, ka jūrnieka profesija ir stabila un ka tas ir iespēju pilns darbs. Lai kur tu būtu, ko darītu, strādājot par jūrnieku, tu vienmēr nopelnīsi algu.  Ceru, ka Latvijā šī joma attīstīsies un  Latvija kā agrākajos laikos atgūs savu jūrnieku valsts statusu.