Vīrieši.lv

Humora pilnais un ironiskais autors Džeroms K.Džeroms savā grāmatā „Trīs vīri laivā" neieteica lasīt medicīnas enciklopēdiju, jo: "tas rada nepārvaramu vēlmi piedēvēt sev visas iespējamās slimības, izņemot ūdeni ceļgalā". Arvien biežāk, tīmeklī sastopoties ar moderno jēdzienu „prokrastinācija", man rodas līdzīgas asociācijas - jā, tas ir par mani, par draugiem, kolēģiem un, galu galā, it visiem tiem, ko satieku uz ielas vai tramvajā.

Ja arī tev ir gadījies atlikt darba atskaites rakstīšanu, lai tikai uz brītiņu ieietu apskatīties jaunākos auto sludinājumus vai mazliet pačatotu skaipā, ja esi pārcēlis mācīšanos eksāmenam uz citu dienu, jo tikai šovakar smukais, blondais zaķis ar lielajiem pupiem ir gatavs iet uz kino, ja esi izvairījies no Nopietnās Sarunas Par Attiecībām, tādēļ ka pa TV skatāma hokeja spēle – tas viss liecina par to, ka esi nodarbojies ar prokrastināciju.

Prokrastinācija - mūsdienīgi nosaukts svarīgu lietu atlikšanas fenomens, lai nodarbotos ar nesvarīgām darīšanām. Atlikšana ir sastopama ik uz soļa, tā ir sociāli akceptējama un brīžam pat tiek veicināta.

Psihologi augstas prioritātes jautājumu aizvietošanu ar maznozīmīgām, visbiežāk patīkamām aktivitātēm skaidro kā veidu, kad mēs uzveicam satraukumu, ko rada nopietna lēmuma pieņemšana, svarīga darba uzsākšana vai pabeigšana. Visbiežāk pats prokrastinators ir nepamatoti optimistisks par laika apjomu, ko prasīs atliktā darba paveikšana. Ja to izdodas izdarīt šajā īsajā laikā un tā rezultātā tiek gūts pozitīvs stimuls, piemēram, pēdējā naktī pirms gala termiņa uzrakstītā eseja ir novērtēta ar augstu atzīmi, tā ir motivācija atlikt darbus arī turpmāk.

Ir acīmredzamas priekšrocības, ko iegūstam, darbus pabeidzot laicīgi: apziņa, ka esam noteicēji pār savu dzīvi, sirdsmiers, spēka un brīvības pilna iekšēja izjūta. Bet kādēļ modernais cilvēks praktizē prioritāro lietu atlikšanu? Ja svarīgais jautājums šķiet sarežģīts, laikietilpīgs, ja pietrūkst kādu zināšanu vai prasmju, ja ir bail visu „salaist dēlī", tad, atliekot problēmas risināšanu uz vēlāku laiku, mēs gūstam baudu uzreiz. Un par atlikto darbu domāsim rīt, visdrīzāk gan - rīt meklēsim atkal jaunus atlikšanas veidus.

Lai izvēlēto aktivitāti varētu saukt gudrajā prokrastinācijas vārdā, šai darbībai jābūt bezjēdzīgai, mazproduktīvai un ar iespēju to atlikt; izvēles iespējas ir visnotaļ plašas - gan reālajā, gan virtuālajā pasaulē.

Vai ar atlikšanu ir jācīnās? Uz šo jautājumu katram jāatbild pašam.

Saka jau, ka prokrastinācija piemīt katram no mums, tomēr ir atšķirīgs tās pielietošanas līmenis - kādu motivē termiņa beigu tuvošanās, kādu „neņem nekas", bet kādu, iespējams, uzmundrina draugu atbalsts. Ja gribas kļūt produktīvākam un mazāk atlikt, darbības shēma ir vienkārša: vispirms jāatzīst, ka kaut kas tiek nevajadzīgi atlikts, tad jāsaprot, kādēļ tas tiek darīts, šie iemesli jāuzskaita un radoši jāizdomā, kā tos pārvarēt. Un beigās viss jāpārvar, sākot darboties.

Bet... tā kā prokrastinācijai ir dziļāki psiholoģiski iemesli par vienkāršu slinkumu un: „ai, man šodien negribas", vienkārša laika un darbu plānošana var arī nelīdzēt. Šādos gadījumos nāksies izdomāt ko iespaidīgāku, piemēram, likvidēt kārdinājuma takas skaipa vai draugiem.lv izskatā, piesolīt sev balvu par padarīto darbu vai, tieši otrādi - uzdāvināt pērļu kaklarotu mammai, ja ieplānotais netiks paveikts laikā.

Lai veicas kļūt veiksmīgākiem un produktīvākiem!