Vīrieši.lv

"Esmu izlēmusi, ka savā dzimšanas dienā manis nebūs, ir grūti samierināties ar domu, ka esi savam mīļotajam otrajā vietā, došu iespēju viņam dzīvot tā kā viņš ir vēlējies...bez manis...jo, ja cilvēks naw spējīgs izrunāties un priekšroku dod meliem, lai...esmu bijusi laimīga ar viņu, man naw ko nožēlot
...nekad nebiju domājusi, ka es varētu pieņemt tādu lēmumu...šobrīd baudīšu dzīvi, centīšos par to nedomāt...mīlu tevi.."

Raksts: Par pašnāvību un tiem, kas paliek

Atbild Natally:

Izskatās, ka tu jūties izmisusi, jo tavs mīļotais cilvēks tevi ir nostādījis otrajā plānā savu prioritāšu sarakstā. Tajā pašā laikā izskatās, ka tu novel atbildību par savu lēmumu uz savu puisi, jo kā pieņemtā lēmuma cēloni mini vēlmi ļaut puisim dzīvot tā, kā viņš vēlas nevis savas sāpes, dusmas, vilšanos šajās attiecībās un vēlmi pārtraukt savas ciešanas.
Man rodas priekšstats, ka ar pašnāvību tu vēlies sodīt savu puisi. Vai tu esi pārliecināta, ka tu sodīsi tikai savu puisi?
Vai arī tavi radinieki un draugi ir pelnījuši sāpes, kuras radīs tava pašnāvība?
Nevēlos tevi atrunāt un tāds arī nav mans uzdevums – vienkārši padomā kārtīgi vai tas tiešām ir nobriešušas personības pieņemts lēmums?
Tevis teiktais par to, ka centīsies pagaidām par to nedomāt, bet priecāties liek domāt, ka pašnāvības domas ir izmisīgs sauciens pēc palīdzības nevis patiesa vēlme nomirt.
Ja tev ir nepieciešama saruna ar kādu, kurš tev palīdzēs saprast, ko pati jūti un domā, izrunāt savu sāpi, tad zvani uz krīzes centru „Skalbes" – 27722292 (sarunas ir konfidenciālas un konsultanti nezina, kas zvana). Strādā visu diennakti.

Te gribās pateikt veco, labo teicienu „Septiņas reizes nomēri – vienu reizi nogriez".