Sākums  Attiecības Sievietes Jautā sieviete vīrietim: Kā atgūt mīļoto?
|
| Jautā sieviete vīrietim: Kā atgūt mīļoto? |
| Sievietes |
| Piektdiena, 23 aprīlis 2010 13:07 |
|
Kad biju tur, man ar bijušo nekā nebija, nekad mūžā neesmu krāpusi savu otro pusīti. Bet melojusi gan... Atbraucot atpakaļ, man datorā bija visādas bildes no tiem diviem mēnešiem, ļoti daudz bildes arī tādas, kur esmu es ar bijušo divatā, kur viņš mani apķēris vai pielicis galvu klāt utt. Mana otrā pusīte tās redzēja. Neko īsti neteica par to, viņš man tāds ļoti saprotošs bija. Taču, datorā bija arī agrākās bildes, kurās esmu ar bijušo. ar viņu draudzējos 3gadus kopš 16gadu vecuma. nu jau vairāk kā divus gadus nē. Lūk, un arī tās bildes man vēl bija datorā. Bet nejau, jo man viņš vēl ko nozīmētu, vienkārši fiziski bija žēl tās izmest. Mana otrā pusīte lūdza, lai izdzēšu viņas visas pa tīro, pirms kāda laika bija teicis, lai sarakstu diskos. Teicu, ka izdzēsu, lai gan paslēpu citā mapē ar domu- dabūšu diskus, sarakstīšu un prom būs. Taču viņš atrada to mapi, šoreiz atkal- man puņķi un asaras, jā es izdzēsīšu. Izdzēsu. Salīgām... Viņš ieraudzīja sarunu ar mani un manu bijušo skype, es gan tur uzskatu, ka runājām par darbu, jo tajā laikā viņš ar manu tēvu meklēja darbu, un es viņiem palīdzēju sūtot cv. Jā, protams, parunājām arī par to, kā vienam, kā otram iet. taču manai otrai pusītei princips kā tāds nepatika. Reiz bijušais man bija teicis-saldus sapņus. es neko nebiju atbildējusi. taču tas man tiek bāzts degunā, kā es jau būtu bijusi gulējusi ar viņu.. Zvērēju, ka nekā vairāk nav, ka neesmu neko darījusi. Salīgām... Tad mana otrā pusīte kaut kur atvilktnēs atrada manu veci-veco dienasgrāmatu, kurā bija rakstīts daudz par manu bijušo - pēdējais ieraksts 2007gadā. Nezinu, kāpēc tā man vēl tur bija vienkārši nebiju izmetusi. tajā iekšā bija viena bilde no ārzemēm- vienkārši automātiski ātrumā iemesta, lai nerēgojas acīs. bildē es ar bijušo tajā pat vasarā, trīs metrus viens no otra attālumā. Atkal - zvērēju, ka nekā nav. Salīgām... Nākamais- bijušais pēc pāris mēnešiem atsūtīja man sms- ka mani vēl mīlot, gribot atpakaļ. Neko neatbildēju, otrajai pusītei neizstāstīju, bet sms arī neizdzēsu, taču noslēpu vienā mapē, telefonā. Vienkārši, tā sajūta, ka laikā, kad es viņam skrēju pakaļ, kad šķīrāmies, nebiju vajadzīga, tiku pazemota. tagad pēkšņi viņš man tā atraksta. man tas cēla pašapziņu, ka, redz, skrien tagad man pakaļ. Otrā pusīte atrada. man puņķi, asaras. pameta. pēc 4dienām atgriezām, izrunājāmies. salīgām... Esmu lūgusi piedošanu tūkstošiem reižu. kopš tās sms, ko saglabāju, vairs neesmu ar bijušo kontaktējusies- visu esmu izdzēsusi, izmetusi. man pret viņu nav nekādu jūtu-ne toreiz bija, ne tagad ir. fui, nē! Es mīlu savu draugu-šo otro pusīti. Es viņu ļoti mīlu. Taču, viņš man nespēj piedot. bieži pārbaudīja manas mantas, vai gadījumā atkal kaut ko neslēpju, un netic, ka patiešām neslēpju. Cik spilveni ir pieraudāti, cik atvainošanās esmu lūgusies, nekā! Lūdzu, iesakiet man kāds, ko darīt! vai tiešām visu esmu toreiz sačakarējusi? Ja tā, ja zināja, ka man nepiedos, kāpēc bija jānodzīvo kopā vēl šie burvīgie 5 mēneši? Vai lai turpinu viņam dot par sevi kādu ziņu, vai labāk likt mierā, lai viņam tā sāpe pāriet? Vai vīrieši mēdz piedot? viņš manī neklausās nemaz... Es to visu nožēloju, ko darīju. patiešām un no sirds! Atbilde: Tu saki, ka mīli savu otru pusīti, taču tajā pašā laikā tik šausmīgi bieži salīdzinoši īsā laika periodā esi melojusi! Vai tiešām mīli otru pusīti? Varbūt esi tikai pieradusi pie viņa, un uzskati to par mīlestību. Ok, Ok tu jau varētu pārmest savai otrai pusītei, ka viņa tev neuzticas un tāpēc tāda šmuce sanāk, taču pusītes aizdomīgums pret tevi izrādījies diezgan pamatots. Esi vairākas reizes apzināti melojusi savam mīļotajam, solījusies, ka tā vairs nedarīsi, un dari atkal un atkal. Nav jau runa, ka neko TĀDU jau nedarīji, taču šeit ir vairāk runa par uzticību, un tas arī vīrieša acīs ir ĻOTI svarīgi!!! Sievietēm parasti patīk no vīriešiem prasīt lielas lietas – lielus dzīves mērķus, uzticamu personību, stabilitāti un sajūtu būt mīlētai un cienītai utt. Tā varētu turpināt daudz un ilgi. Taču varbūt šis ir tas gadījums, kad tu varētu pārņemt iniciatīvu savās rokas un mēģināt saglābt attiecības? Arī mēs vīrieši no jums sagaidām ko vairāk par smuku figūru. Protams, par tādām lietām kā sievietes krūtis un seksīga veļa mēs runājam daudz un dikti draugu sabiedrībā, taču tas nenozīmē, ka mūs neinteresē cik sieviete mūs garīgi var papildināt, tas pat ir svarīgāk, taču runāt par to nav tik interesanti. Saki, ka esi divas SMS aizsūtījusi! Piedod, bet tas izskatās pēc ķeksīša pasākuma! Domā tas izklausās nopietni? Tu pati esot otras pusītes vietā pēc divām sms nāktu atpakaļ? Man nerodas sajūta, ka tu patiešām gribi viņu atpakaļ, taču, ja maldos, tad pārņem iniciatīvu savās rokās. Sūti trīs mēnešus katru otro dienu sms, sākumā atjauno kontaktu, pēcāk izrunājies mierīgā gaisotnē un atgūsti atpakaļ uzticību. Es nezinu, kas ir tas lietas, ar kurām tu varētu atgūt puiša uzticību, taču pieņemu pēc šīm attiecībām tev vajadzētu zināt 100 un vienu paņēmienu kā iepatikties atkal puisim. Aizsūti ar kurjeru ziedus (vai ko citu) uz otras pusītes biroju (lai gan puišiem nepārāk patīk puķes, tomēr, ja viņš saņems kaut ko tad tas pacels tavu vērtību viņa acīs). Uzaicini uz vakariņām vai teātri. „Nejauši” satiec viņu vietā kur zini, ka viņš noteikti būs! Apsveic viņu svētkos par kuriem viņš pats būs aizmirsis! Ir daudz dažādi veidi ko un kā darīt, vajag tikai nedaudz izdomu, mērķtiecīgi strādājot pie attiecību uzlabošanas pēc laika varētu jau atkal būt saskanīgi mīlnieki! Varēsiet izrunāt savas sāpīgākās tēmas un nostādīt sev jaunas robežas. Atklātība un uzticība taču ir attiecību pamats! Tas puisis iekšēji jau nemaz negrib tevi pamest, vienkārši viņš vairs netic, ka tu varētu pārstāt viņu čakarēt. Tāpēc vairs negrib sevi mocīt un izdomājis pielikt punktu. Ja tu tiešām gribi viņu, tad pārņem kontroli un liec viņam manīt, ka esi mainījusies, visticamāk augļus tik drīz arī neredzēsi, taču ar to tev ir jārēķinās... P.S. Mans mērķis nav pataisīt tevi par stulbu un pateikt, ka tu nekam nederi, taču man kā vīrietim izlasot tavu vēstuli tavas otras pusītes rīcība šķiet ļoti adekvāta un brīnos, ka tik daudz reizes viņš tev ir piedevis, izskatās pa patiešām ir tevī ieķēries... Ak jā, protams, tās ir tikai manas pārdomas, tava otrā puse varētu būt pavisam citās domās. P.S.S. Aicinu iesaistīties pārdomās un padalīties ar viedokli viriesi.lv stiprā dzimuma lasītājus. |
Jautājums: Sveiki, mēģināšu izskaidrot savu situāciju. Ar savu draugu nu jau esam kopā vairāk kā gadu- bijām kopā, jo pirms nedēļas izšķīrāmies. Un izšķīrāmies manis dēļ, dēļ tā, ko biju darījusi 5 mēnešus atpakaļ.
Es butu pateiciga kadam virietim,kas man atbildetu..Esu precejusies vairak ka divus gadus,un esuu pieljavusi nopietnu kljudu sava dzive,es neizmainiju viru neesu pat par to domajusi,esu atteikusies nodraugiem,man ir meita..
Sanaca kluda,ipashi alhaholu nelietoju,bet sanaca,ka tiesham piedzeros un neko neatceros no ta ko majas satradaju,esu nolamajusi visu vinja gjimeni ar pedejiem vardiem,man ir kauns jo neatceros un miljotais virs grib no manim skirties,es nezinu vai tas ir patiesais iemesls,kamdelj vinjs grib ta,es ludzu piedoshanu uz celjiem,jo tiesham neatceros un ta ir bijusi vieniga reize ka ta notika...Pasakiet,ka man vell atvainoties,varbuut bija pie alhahola kas pielikts,ka ta uzvedos un ka neko neatceros,es nezinu..Esu tiesham izmisusi,ka man saglabt laulibu...
Fakto komentārs gan ir galīgi garām! Laikam nespējis apvaldīt savas dusmu lēkmes uzliesmojumu, it kā pieļaut kļūdas nav cilvēcīgi?!?
Tev ir jāciena viņa lēmums! Un viņš ir izvēlējies no tevis aiziet....
Un zinu arī, ka izturējos kā neliete. Ja būtu iespēja, es arī pati no sevis aizietu..
Nu jau ir pagājušas 20 dienas, kopš esam šķīrušies.
Esmu viņam aizsūtījusi apsveikumu uz dzimšanas dienu,teicu,ka mīlu.. tas arī viss. viņš tikai atbildēja- Paldies.
Taču katru dienu, katru stundu un minūti par viņu domāju. par to,kāpēc es pieļāvu tās kļūdas.. (kopš tās reizes, kad viņš atgriezās-decembrī- neesmu kontaktējusies ar savu bijušo- kā jau viņam toreiz solīju! es turēju savu solījumu!!)
man ir bail viņam dot tagad kādu ziņu par sevi, jo nezinu,vai viņa dusmas vēl ir pārgājušas..ja jau tās nebija pārgājušas pusgada laikā, tad 20 dienu laikā arī ne!
Taču es neatkāpšos.. Es ļoti ticu un ceru! es tikai nogaidīšu vēl kādu laiku, lai redzētu, vai no viņa puses ir kāda zīme, ka viņu vēl es interesēju vai kā savādāk..
(pirms pāris dienām viņš skype pie sava vārda bija pieraxtījis teikumu "īstais, bet ne vienīgais". tas taču bija tāpēc, lai es to redzētu, vai ne?)
TU ESI NELIETE!!!!!!
MELI IR MĪLESTĪBAS NĀVE!!!!!!!!
Psihologa iemaņas acīm redzamas ;)
Esi visu sačakarējusi - pirmkārt ar saviem meliem. Melo pati sev, melo esošajam, melo bijušajam ... Lai gan par bijušo varētu pašaubīties. Džekam daudz pacietības, lai gan nebrīnos, ir cilvēki pacietīgi un pieņem visādus sīkumus, bet, ja jau tik bieži sanāk melot esošajam, vai arī neko neteikt - ideāli ... Atgūt? Iespējams, vari, bet tev jācenšas. Jāizanalizē, kas lika tev pret viņu tā rīkoties ... Iespējams, viņam bez tevis būs labāk un tas tevi dara tramīgu, kā jau ar visām sievietēm. Ka tik kāda cita ar viņu ne.
Jāpiekrīt ieteikumam - risinat visu sarunu ceļā, satiec - nevis sūti sms. SMS ir tāds nekāds izteiksmes līdzeklis.
Tavi secinājumi ir nākuši par vēlu vispār, tad kad bijāt kopā - tev viennozīmīgi viņš interesēja, kā persona kura tev ir blakus un nevairāk, iespējams uztur (negribu iedziļināties, kas viņš tev bija), bet tu nespēji to novērtēt - tad tagad arī ciet, domāju, ka viņš cieš arī, bet nepelnīti.
1) Ar kuru man nekas vairs nesaista, pret kuru man nav nekādu jūtu.
- tātad NEKAS nesaista?
2) Atbraucot atpakaļ, man datorā bija visādas bildes no tiem diviem mēnešiem, ļoti daudz bildes arī tādas, kur esmu es ar bijušo divatā, kur viņš mani apķēris vai pielicis galvu klāt utt.
- tātad tomēr saista. Kopējai pavadīts laiks, pastaigas, fotogrāfēšanās.
3) Taču, datorā bija arī agrākās bildes, kurās esmu ar bijušo. ...vienkārši fiziski bija žēl tās izmest.
- tātad saista vēl arī atmiņas. Acīmredzot patīkamas.
4) Viņš ieraudzīja sarunu ar mani un manu bijušo skype,
- tātad pie visa tā Tevi vēl saista sarunas Skaipā. Runāji par darbu, bet pie viena arī kā iet.
5) Reiz bijušais man bija teicis-saldus sapņus.
- tātad saista arī labas nakts novēlējumi. Kas par to, ka neatbildēji? Uzklausīt taču uzklausīji. Un visdrīzāk, uzklausīsi arī nākošajā reizē.
6) Tad mana otrā pusīte kaut kur atvilktnēs atrada manu veci-veco dienasgrāmatu, kurā bija rakstīts daudz par manu bijušo - pēdējais ieraksts 2007gadā.
- tātad Tevi joprojām ar veco saista atmiņas. Un Tu no tām vai nu netiec, vai arī negribi tikt vaļā.
7) Nākamais- bijušais pēc pāris mēnešiem atsūtīja man sms- ka mani vēl mīlot, gribot atpakaļ. Neko neatbildēju, otrajai pusītei neizstāstīju, bet sms arī neizdzēsu, taču noslēpu vienā mapē, telefonā.
- pat nezinu, ko teikt. Tas laika ir īpašs stulbuma paveids.
8) Man pret bijušo nav nekādu jūtu-ne toreiz bija, ne tagad ir. fui, nē!
- viss tavs stāstītais liecina par kaut ko citu.
9) Es mīlu savu draugu-šo otro pusīti. Es viņu ļoti mīlu.
- ļoti īpašs mīlestības veids. Kolekcionēt visādas atmiņas par bijušo un vēl to visu slēpt no esošā.
10) Taču, viņš man nespēj piedot. bieži pārbaudīja manas mantas, vai gadījumā atkal kaut ko neslēpju, un netic, ka patiešām neslēpju.
- Nu tam iemeslu Tu esi devusi par visiem 110%.
11) Lūdzu, iesakiet man kāds, ko darīt!
- Labojies un nākamajam mīļotam nemelo. Par esošo, visdrīzāk, vari aizmirst.
12) Vai tiešām visu esmu toreiz sačakarējusi?
- manuprāt Tu tiešām esi visu sačakarējusi.
13) Ja tā, ja zināja, ka man nepiedos, kāpēc bija jānodzīvo kopā vēl šie burvīgie 5 mēneši?
- Tāpēc, ka viņš vēl joprojām cerēja, ka Tu esi spējīga mīlēt un būt kopā ar viņu. Pēc raksta izskatās, ka Tev ar bijušojoprojām bija daudz vairāk saskares punktu nekā ar esošo. Kuram gan tas var patikt?
14) Es to visu nožēloju, ko darīju. patiešām un no sirds!
- Ko līdz novēlota nožēla? Kad mīļotais ir blakus, tad tev visas vietas piepildītas ar bijušo (fotogrāfijas, sms, skype...)! Kāda tur nožēla? Tās visas Tavas izdarības jau vairs nav pat muļķības, bet gan līdzinās stulbumam vai pat idiotismam.