Vīrieši.lv

Vēl pirms simts gadiem laulības vidējais ilgums bija 15 gadi, un parasti tā beidzās ar viena laulātā nāvi. Darbdiena toreiz ilga divpadsmit stundas, nedēļā bija sešas darbdienas un vards "Brīvdienas" skanēja kā izteiktas svešā mēlē. Cilvēkiem nebija laika, ko varētu veltīt viens otram. Arī apkārt nevaldīja tāda brīvība, kas dotu iespēju kopīgi izdzīvot un piepildīt savas vēlmes, - audzināšana un sabiedrība to nemaz nepieļautu. Būtībā laulība bija kopā dzīvošana, kas nodrošināja abus. Sievietei ta deva drošību, vīrietim - seksuālu piepildījumu, bet abiem kopā - iztiku.

Kā laulības vai kopdzīves pamats mīlestība cilvēces vēsturē ir visai jauna parādība, jo sievietei reti kad tika dota iespēja būt līdztiesīgai vīrietim. Arī kopdzīve bez laulības gandrīz visos laikos ir bijusi kaut kas neiedomājams.

Pārmaiņas dzīvē ir ienākušas tikai pēdējos gadu desmitos, bet šis laika sprīdis ir pārāk īss, lai spētu orientēties uz jaunajām vērtībām un prastu ar tām apieties.

Šodien mūsu prasības attiecībā uz partnerattiecībām ir daudz augstākas nekā pirms vairākiem gadu desmitiem, bet mums vēl nav bijis iespējas mācīties mīlestību, mēs pat neticam, ka šajā jomā kaut kas ir jāmācās. Bet mīlestība nerodas tāpat vien, spēja un gatavība mīlēt ir jāiemācās vai vismaz jāatmodina.

Daudziem mīlestība nozīmē tikai skaistas izjūtas, un viņi nav pārliecināmi, ka tā ir kaut kas vairāk. Viņi apjūk, uzzinot, ka partnerattiecības paliek tikpat vēlamas, nozīmīgas un pat piepildītas. Ir izlauzusies īstas mīlestības nojausma un līdz ar to - atziņa, ka mīlestību nevar iegūt tāpat vien, ka tā ir dzīves pūliņu rezultāts. Ir cilvēki, kas to nemaz nevēlas zināt, jo jaukāk uzskatīt, ka mīlestībā slēpjas noslēpumaini, maģiski spēki, kas vai nu darbojas, vai ne.

Mīlestība ir viens no mūsu dzīves skaistākajiem un satraucošākajiem posmiem. Bet kurš gan nav iepazinis daudzos ātri gaisušos sapņus un žēlabas:

• es vienmēr cenšos iegūt tos, kas mani nemaz nevēlas;
• manā ceļā allaž gadās tādi, kas nevēlas saistīties;
• es vienmēr baidos saņemt "kurvīti";
• es katrā atrodu kaut ko peļamu ;
• iesākumā es ātri sajūsminos, domāju, ka šoreiz ir parādījies īstais un vienīgais. Pēc tam seko vilšanās, jo īstenība tik ļoti atšķiras no sapņos cerētā.

Daudzi izvirza tik augstus ideālus, ka tos sasniegt nav pa spēkam nevienam, un vilšanās jau tiek iepriekš ieprogrammēta. "Mīlestība līdzinās vientuļai būdiņai kalnos, tur atradīsi tikai to, ko pats atnesīsi līdzi!"

Lielākā daļa grūtību savstarpējās attiecībās rodas nevis tādēļ, ka cilvēki nespēj tās veidot, bet gan tādēļ, ka viņi nav radījuši tām nepieciešamos priekšnoteikumus, nav mācījušies kopādzīvošanas pamatnoteikumus. Patiesībā viņiem vajadzētu satikt īsto partneri īstajā laikā un skaidri zināt īsto iemeslu, kādēļ viņi grib veidot tieši šīs attiecības. Ja arī viņi paši būtu labi partneri, gandrīz nekam nevajadzētu noiet greizi. Bet kā lai zina, vai tas otrs ir īstais? Vai ir pienācis īstais laiks un atrasts īstais iemesls partnerattiecību veidošanai?

Labākais pierādījums tam, ka runa patiešām ir par mīlestību, ir spēja domu par kopīgu ceļu pretim vecumam uztvert ar prieku!

Mīlestība ir vienīgais spēks, kas sniedz dzīves piepildījumu un ļauj vienam otru bagātināt un savstarpēji pilnveidoties. Tikai mīlestība spēj pārvarēt visas robežas un šķēršļus. Izšķirošais ir tas, cik cilvēks ir atvērts mīlestībai, cik gatavs nepārtraukti attīstīt savu apziņu. Jūs ilgi saglabāsiet mīlestību, ja partnera laimi un izaugsmi šajās attiecībās uzskatīsiet par vissvarīgāko. Šāda attieksme veicinās arī jūsu apziņas paplašināšanos, palīdzēs pārvarēt sevi.Ja dzīves skolas gudrības spēsiet apgūt ar prieku, pavērsies labas izredzes ne tikai kopā kļūt laimīgiem, bet arī saprast, ka dzīve nemaz nav grūta. Jūsu gatavošanās un briedums veicinās arī tikšanos ar savas "Dvēseles otro pusīti", kad būsiet tam gatavi.

Attiecības vispirms ir jāizveido. Ja uzskatīsiet, ka viss nāks pats no sevis, attiecības droši vien sabruks, tikko būs sastapts patiešām īstais cilvēks. Tās nesabrūk nejauši, tās vienmēr atduras pret noteiktiem uzdevumiem, bez kuru atrisināšanas nav iespējams spert nākamo kopīgo soli.Pienāks brīdis, kad jūs uzdosiet sev jautājumu, vai tik daudz pielikt pūļu vispār ir vērts.  Ir vērts, jo uz piepildījumu nav cita ceļa, un vēl nevienam nav izdevies to saīsināt.
Viena no galvenajām gudrībām ir tā, ka mūsu apziņā ir dziļi iesakņojušies priekšstati, kādām ir jābūt ideālām attiecībām un kas vajadzīgs, lai tās būtu noturīgas. Bet galvenais priekšnoteikums ir gatavība rīkoties tā, lai šos priekšnoteikumus radītu.

Ja centīsieties mīlestībā izveidot noturīgas un piepildītas attiecības, tad rezultāts būs gūstams tikai pieliekot nemitīgas pūles.Pat ja mīlestība būs jums pati iekritusi klēpī, to noturēt un paturēt būs iespējams, tikai nepārtraukti pūloties tās labā. Skaistā pasaka par īsto partneri traucē veidoties daudzām labām un noturīgām attiecībām, jo ieved strupceļā. Pasaka liek gaidīt uz laimīgu nejaušību, neļauj cilvēkam pašam piedalīties šo attiecību veidošanā. Un jūs esat gatavi salikt rokas klēpī un cerēt, ka viss notiks pavisam drīz, bet jūsu laime tikmēr gaida, ka jūs atmodīsieties no sapņa un atvērsiet tai durvis.
Lai cik burvīgi arī viss nebūtu sācies, to, kas notiks tālāk, nosakāt jūs paši.

Ir jāzin savstarpējo attiecību likumsakarības. Kad divi cilvēki satiekas, viņi ikreiz neizgudro saskarsmes likumus no jauna. Tas viss saskaņā ar vieniem un tiem pašiem likumiem jau ir noticis ar miljoniem cilvēku. Cilvēku attiecību attīstības rituāls ir tikpat vecs kā pati cilvēce. Visi soļi šajā ceļā ir tikpat skaidri un prognozējami kā iespējamie šķēršļi un grūtības. Bet prognozēt spēj tikai tas, kas tam jau ir sagatavots. Garīgi nobriedis cilvēks atrisinās lielāko daļu problēmu pirms tās būs radušās, jo viņš zinās, kas viņu sagaida un ar ko būs darīšana.  Bet visai bieži gadās arī, ka attiecības cieš neveiksmi. Pēc tam, atceroties daudzos gadījumus, kad tās ir izjukušas, viņi vaicā sev - kas gan tika izdarīts nepareizi -, jo parasti attiecības ir izjukušas vienā un tajā pašā attīstības posmā.

Var būt, ka cilvēkiem ir tik ļoti bail no atraidījuma, ka tā pa īstam saistīties viņi nemaz nav spējīgi. Tādēļ iesākumā tiek izvirzīti tik augsti ideāli, kādiem īstenība nekad nespēs līdzināties. Cilvēki dzīvo bailēs visu izdarīt nepareizi un tādējādi atkal un atkal sagādā sev nevajadzīgas grūtības. Vai nu patiesībā viņi nemaz nevēlas ar kādu saistīties, vai arī vienkārši nav sapratuši savu "otro pusīti".

Ja patiešām nopietni vēlaties kaut ko darīt lietas labā, vispirms ir reāli jānovērtē savi ideāli un jāatbrīvojas no tiem, lai pavērtos iespēja vaigu vaigā tikties ar īstenību. Jāpārstāj meklēt laimi, mīlestību un piepildījumu, jo visu atradīsiet tad, kad paši būsiet radījuši.

Mīlestība nav notikums, kas vienkārši notiek, tā ir ceļš, kas jānoiet, ja vēlamies sasniegt mērķi.Bet mērķis ir piepildīta, mīlestības pilna partnerība, kad kopā priecājamies par dzīvi un viens par otru, kad abiem mums ir dota izaugsmes brīvība un nodrošināta ar mīlestību sniegta palīdzība un atbalsts.
Bieži vien mums ir izveidojies noteikts priekšstats par īsto sev piemēroto partneri, un ikreiz, sastopoties ar kādu cilvēku, mēs salīdzinām viņu ar šo priekšstatu. Ja viņš tam neatbilst, tad taču nevar būt īstais, un tādējādi mēs dažām attiecībām pat nedodam nekādu iespēju izpausties, jo ar apbrīnojamu neatlaidību cenšamies notvert paši savu vīziju. Ja nu tiešām sastopam cilvēku, kas atbilst mūsu priekšstatam, tas nozīmē tikai to, ka šī saistība pastāv, nevis to, ka viņš būs īstais!

Mēs meklējam mīlestību, bet nezinām pat, kas tā ir, kā tā izskatās un kā to atpazīt. Diemžēl mēs nezinām arī, kā to nepazaudēt, kad esam sastapuši. Var izjust mīlestību, arī paliekot savrup, vienatnē. Jūs esat to izjutuši neskaitāmas reizes, tikai neesat atpazinuši kā mīlestību -  šo visaptverošop un gandarījuma pilno laimes sajūtu bez kāda redzama iemesla -, tā bija mīlestība, tīra un nesavtīga. Mīlestība ir visur, un tā gaida, ka to atradīs kāds, kas tai ir atvērts un gatavs. Mīlestība neuzstāda nekādus noteikumus, tā vienmēr ir gatava, vienmēr ir blakus.Vienīgais, kas jādara, lai nonāktu kontaktā ar mīlestību, ir pašam atvērties tai. Tad mīlestība ienāks mūsos un mēs radīsim mīlestību.

Avots – Kurts Teperveins „Savstarpējo attiecību māksla”