| Lielais mīlestības noslēpums ir spēja dot. |
| Sabiedrība |
| Autors: Natally |
| Svētdiena, 31 augusts 2008 20:02 |
|
Vairākums cilvēku uzskata mīlestību par nejaušību, kas atnāks pati, ja vien dzīvē palaimēsies. Ja ne – tā neatnāks vai arī būs nelaimīga un paliks bez atbildes. Skaidrs ir tikai tas, ka cilvēks pats tur neko nevar mainīt. Bet, ja mīlestību uzskatām par mākslu, tad tā jāiemācās izprast visās kopsakarībās un jābūt gataviem darīt tās labā visu, kas nepieciešams. Te arī iezīmējas pirmā problēma, jo vairākums cilvēku interesējas tikai par to mīlestības daļu, kuru saņem paši. Mēs vēlamies būt mīlēti un pavisam maz raizējamies par to, cik izkoptas ir pašu spējas mīlēt. Katram pats svarīgākais ir parādīt sevi kā patiesas mīlestības vērtu objektu. Tādēļ sievietes greznojas, krāsojas, moderni ģērbjas un lieto vilinošas smaržas. Viņas cenšas arī apgūt labas manieres, ir izglītotas un spēj būt interesantas sarunbiedrenes. Visi šie centieni ir virzīti uz to, lai saņemtu vairāk mīlestības. Tikai retais ir gatavs dot vairāk un patiesi mācīties mīlēt. Daudz ir arī tādu, kas domā, ka mīlestība ir atkarīga no tās objekta, nevis no paša spējas mīlēt. Viņi tiešām ir pārliecināti, ka atliek tikai sastapt īsto partneri un mīlestība būs klāt pati no sevis, bet piemirst, ka mīlestība ir gan došana, gan ņemšana, un sākas tā vienmēr ar došanu. Cilvēka spēja mīlēt parāda viņa dvēseles brieduma pakāpi, bet tam, ko lielākā daļa cilvēku uzskata par mīlestību, patiesībā ar to ir visai maz sakara. Tas drīzāk ir neapdomīgi noplūkts zieds, kam liegta iespēja kļūt par augli. Resurss: Kurts Teperveins “Savstarpējo attiecību māksla” |
