Vīrieši.lv

Kā ilgstošās attiecībās, tā īslaicīgā saskarsmē ir svarīga savstarpēja cieņa un tolerance. Necienīga izturēšanās, nicīgas piezīmes faktiski liecina par vīrieša dusmām uz sievieti. Bieži vien neapzinātas izjūtas liek vīrietim rakstīt vai sacīt, ka „visas blondīnes ir stulbas" vai apspriest, kā tā „kaza" izskatās. Līdzīgi spēlē arī sievietes, paužot, ka vīrieši vēlas tikai seksu vai uz viņiem nav iespējams paļauties, vai arī, ka „visi vīrieši ir cūkas". Taču spēle ir tikai problēmas redzamā puse.

Ja vīrietis jūt nepieciešamību kritizēt, apsmiet viņam svešas sievietes, visbiežāk tas liecina par viņa neizpaustajām un bieži pat neapzinātajām dusmām uz kādu no savas dzīves sievietēm, visbiežāk uz savu māti. Māte ir pirmais puiša vēlmju ierobežotājs, pirmā sieviete, kas, liekot laikus iet gulēt, kārtot mantas, vēlāk liedzot puisim iet uz ballīti, izsauc puiša dusmas.

Tās ir tikpat dabiskas izjūtas kā prieks. Taču nereti ģimenēs dusmas tiek noliegtas, un zēns bērnībā neiemācās, kā ar tām tikt galā veselīgā veidā. Bērnam ir svarīgi dalīties ne tikai priekā un ilgās, bet arī dusmās. Tieši bērnībā cilvēks iemācās tās izdzīvot, turklāt viņam ir svarīgi redzēt, ka viņa dusmas uzklausa un pieņem, taču to dēļ pasaule ne vienmēr mainās un tiek pakārtota viņam. Vecāki, kuri atklātas dusmu izpausmes noliedz, arī bērnam rada nepareizu modeli un neiemāca, kā šīs izjūtas pārstrādāt. Nereti tēvi aizturētās dusmas kompensē ar vardarbību ģimenē. Taču var būt arī gluži pretējs gadījums.

Piemēram, tēvs, kurš ģimenē zaudējis jebkādu ietekmi un kurš pilnībā pakļaujas sievai, brīžos, kad kopā ar draugiem tiek iedzerts alus, savu neapmierinātību izliek, izsakot nicīgas piezīmes par sievietēm kopumā. Šajā gadījumā zēns nesaņem pieredzi kā vīrietis, un sieviete cieņas pilnā veidā var sadarboties un arī savā dzīvē nereti lāpās ar priekšstatu stereotipiem. Tā kā zēns nav iemācījies runāt par to, kas viņu sadusmo, kaitina vai tracina, nereti arī sāpina, arī turpmākajā dzīvē viņš nespēj, piemēram, savai sievai konkrēti pateikt, kādi jautājumi savstarpējās attiecībās viņu sadusmo vai sāpina.

Arī pats dusmošanās process bieži vien ir neapzināts. Taču, tā kā negatīvās izjūtas krājas un tās nepieciešams izlādēt, vīrietis pie pirmās izdevības tās laiž uz āru kādā interneta portālā vai arī, aizskarot kādu sievieti sabiedriskā vietā. Sievietes te neko daudz ietekmēt nevar, un viņām tas arī nebūtu jādara. Jo katram pašam jātiek galā ar saviem jūtu uzkrājumiem un jāseko līdzi tam, lai izjūtas netiktu raidītas pret cilvēkiem, kam ar to nav nekādas saistības. Nereti pagātnē neatrisinātas izjūtas traucē partnerattiecībās. Apzināties neatrisinātos jautājumus attiecībās ar māti ir katra vīrieša uzdevums,

sākot jaunas attiecības ar sievieti. Pretējā gadījumā sieviete kalpo par līdzekli, lai uz viņu tiktu pārnestas tās izjūtas, kuras vīrietis jūt pret savu māti. Nereti viņš nav gatavs ieraudzīt, ka viņa māte un draudzene ir gluži dažādi cilvēki. Līdzīgi ir arī sievietēm, kuras nav atrisinājušas savas attiecības ar tēviem. Dažkārt vīrieši apsmej sievietes ārējo izskatu. Sievietes vizuālais tēls vīrišķā uztverē saistās ar seksualitāti, ar to, vai konkrētā sieviete vīrietim varētu būt nozīmīga. Dažkārt, ja vīrietis nav pārliecināts, ka sieviete viņam ir pieejama, viņš rīkojas gluži kā lapsa, kura vīnogas pasludināja par skābām, jo nevarēja tikt tām klāt. Taču dažkārt, kritizējot to, kā sieviete izskatās, vīrietis jūtas pārāks; šādā veidā viņš sevi mēģina pozicionēt kā augstāk stāvošu.

Banālām spēlēm labi der ārējais izskats, jo, ja vīrietis teiktu, ka sievietes raksta štruntīgākas  haikas nekā vīrieši, tam būtu nepieciešama rūpīgāka analīze. Taču publiska otra ārējā izskata apspriešana liecina par personības brieduma trūkumu. Apspriežot sievieti, vīrietis gluži kā pusaudzis mēģina paust savu seksualitāti, ar ko sevi pozicionēt citu vīriešu acīs. Turklāt otram izrādītā necieņa liecina, ka cilvēks nerespektē otra robežas. Arī tas liecina par infantilismu, kas raksturīgs pusaudža gadiem. Ja vīrietis sevi nav izveidojis, viņš ņem vērā stereotipu, kādam jābūt īstam vecim, un „aizņemas" pusaudžu puikas seksualitātes un robežu pārkāpšanas izpausmes, kas palīdz nejust iekšējo nedrošību.   

Domājams, ka šajā gadījumā ir runa arī par vīrieša pašvērtējumu un savas pašapziņas celšanu citu acīs. Lūgums šī raksta lasītājiem nesaprast to kā vīriešu „nolikšanas" rakstu, bet gan kā vēlmi mums, sievietēm, izprast vīriešus, jo arī sievietes dažkārt mēdz rīkoties līdzīgi un bieži vien nodara vīrietim pāri!

Resurss: „Marta" 2008.gada 10.septembra numurs.