| Tikai es, es un vēlreiz es kā attiecību „karalis” |
| Sabiedrība |
| Autors: Jorens |
| Ceturtdiena, 11 septembris 2008 08:39 |
|
Eksistē tikai mūsu - vīriešu uzskati un priekšstati kā visam jānotiek. Šī, ne tik ļoti jaukā iezīme, vajā mūs un mūsu partneres kā nevaldāms miera traucēklis. Mūs ir apsēdusi nevaldām kontrole un idejas, ka visam jānotiek pēc mūsu vēlmēm. „Gribu ēst!” - Dod ēst, bet pielūko, lai nav ne par aukstu, ne par karstu! „Gribu seksu!” –Nodarbojies ar seksu pat tad ja negribi! „Gribu dzert un tusēt!” – Pat nedomā, ka drīksti nākt līdzi! Tava vieta ir mājās! Mēs vēlamies, lai meitenes ir marionetes. Mēs negribam atzīt jūsu ieguldījumu attiecības, jo dažkārt pat to neievērojam. Mēs vienmēr attaisnojam savu rīcību un izteiktos vārdus un neatzīstam, ka darām pāri savām sievietēm. Uzskatām, ka esam par jums visām labāki! Augstprātīgā labvēlība, ko veltām, iebiedēšana, ir tikai daži no ieročiem, kurus pielietojam, lai kļūtu par attiecību karaļiem. Reizēm iebrēcas arī sirdsapziņa, kuru ātri apklusinām ar domām, ka neesam jau tik nežēlīgi. Līdz ar to uzliekam savu patmīlību uz vēl augstāka pjedestāla. Kas par to, ja mums to pārmet? Ja sievietēm tas nepatīk, tad pašas vainīgas. Neatzīsim mēs savus trūkumus, jo mūsu patmīlība sniedzas augstāk pār jebkurām attiecībām. |
Attiecībās dominē divi cilvēki. Viņu idejas, intereses un tas, ko viņi grib kopā piedzīvot. Bet ko darīt tad ja par galvenajiem lēmējiem un tiesnešiem kļūstam tikai mēs? Būtu interesanti noskaidrot, kas darās mūsu galvās, ja paši to vēl nesajēdzam kaut mūsu sievietes jau sen to baksta acīs.