Vīrieši.lv

Dons Žuans bija izveicīgs zellis ar caururbjošu skatienu, spožu, nekaunīgu smaidu, platiem pleciem un šauriem gurniem, allaž uzbudināts – īsi sakot – uzbāzīga un neatlaidīga mīļākā prototips. Tāds, pēc kura it kā alkstot visas sievietes.

Nebūt ne, kungi, nebūt ne! Šī „Godavīra” ārkārtīgos panākumus 1613.gada Spānijā(ja pieņemam, ka tā ir taisnība) šodien spēj atkārtot jebkurš daudzmaz pievilcīgs plejbojs, ja vien viņam nav nekā cita, ko darīt, ir pietiekami daudz naudas (līdz ar to arī laika) un nav potences traucējumu.

Šāda īslaicīgu piegulētāju kolekcijas veidošana nav nekas cits kā psihisks defekts, ko psihoanalīzē apzīmē ar terminu „donžuanisms”. Ja Kazanova aplaimoja sievietes sev pašam un viņām par prieku un nepalaida garām nevienu izdevību, tad Dons Žuans ceļoja pa Spāniju, lai savam uzvaru sarakstam pievienotu kārtējo vārdu, tāpat kā mežonīgajos Rietumos katrs trāpīgi nošautais ienaidnieks tika atzīmēts kolta rokturī. Ja Kazanova nepalaida garām nevienu sievietes  dāvāto izdevību, tad Dons Žuans nemitīgi meklēja šīs izdevības, lai tas maksātu ko maksādams. Kazanova panācās sievietei pretim, Dons Žuans vajāja. Un tas nav viens un tas pats.

Kazanova nesolīja neko un izpildīja visu, Dons Žuans bija ar mieru sapsolīt visu, bet nepildīja nevienu solījumu. Viņš tikai apgalvoja, ka dāvās mīlestību un laimi. Ja Kazanovam galvenais bija abpusēja bauda, tad Dons Žuans pieskaitāms pavedinātājiem, kas nevairīsies arī no nodevības un slepkavības, lai tikai tiktu pie kārotā mērķa.

Dons Žuans (un viņa pēcteči) ir tāda vīrieša tips, uz kuru sievietes reizēm tiešām iekrīt – it īpaši, ja ir nepieredzējušas -, bet pēc šī sakara viņām paliek  tikai rūgtas atmiņas. Dons Žuans nemīl ne sievieti, ne mīlestību – viņš mīl tikai sevi un savus panākumus.

resurss: Pjērs Dako „psiholoģijas brīnumainās uzvaras"