Vīrieši.lv

Pirms sākt runāt par kalibriem, noskaidrosim šī vārda izcelsmi. Kalibrs apzīmē iekšējo vai ārējo cilindra, vada vai caurules diametru. Tas nāk no itāļu valodas vārda calibro, kas savukārt nāk no arābu valodas qālib (قالب), kas nozīmē veidne, bet vissenākais nāk no grieķu valodas vārda kālápous, tas nozīmē kurpju sagatave.

Parasti "kalibrs" ir saistīts ar šaujamieročiem, šajā gadījumā tas apzīmē stobra iekšējo diametru. Šis lielums tiek mērīts collās vai milimetros.

Jāpiemin, ka ieroči iedalās gludstobra un vītņstobra ieročos. Katram no šiem veidiem kalibru nosaka savādāk. Gludstobra, kas parasti ir medību ieroču kalibrs, kā vēsta sena tradīcija, kalibrs tiek noteikts sekojoši: cik lodes no vienas angļu mārciņas (453,6g) tīra svina var izliet un ievietot stobrā (stobra garums 220mm), tāds ir ieroča kalibrs, kā redzams zīmējuma apakšējā daļā. Pastāv šādi gludstobra medību ieroču kalibri: 12, 16, 20, 28, 32. Populārākie no tiem ir 12, 16, 32. Tātad - jo lielāks ir gludstobra ieroča kalibra cipars, jo mazāks ir tā stobra izmērs. Savukārt, jo kalibra cipars ir mazāks, jo stobra diametrs ir lielāks. Tātad, 32. kalibrs ir vismazākais, bet 12. ir vislielākais stobra diametrs.

Vītņstobra šaujamieroču kalibra cipars atbilst stobra kanāla diametram. (sk. zīmējuma augšējo daļu). Vītņstobra šaujamieročiem stobrā ir spirāliskas vītnes - izciļņi, kas līdzinās skrūves vītnei. Tādēļ izšautā lode, izlidojot no stobra, griežas. Šāviņš lidojuma laikā nevar nokrist, un šāviena precizitāte ievērojami palielinās. Vītņstobra šaujamieroču dažādību nosaka ne tikai kalibrs, bet arī vītņu skaits stobrā un to virziens. Piemēram, Kolta un Brauninga revolverim ir sešas vītnes, Koltam tās griežas pretēji pulksteņrādītāju virzienam, savukārt, Brauningam - pulksteņrādītāju kustības virzienā. Smit & Wesson ieročiem vītnes ir piecas un griežas pulksteņrādītāju virzienā. Dažādu ražotāju ieroči atšķiras arī ar relatīvo vītņu platumu un attālumu starp tām. Vītņu skaits, platums un griešanās virziens nenosaka šāviena precizitāti.

Uzsākot šaujamieroču masveida ražošanu, ražotāji saskārās ar problēmu. Eksistēja dažādas mērvienību sistēmas un metriskā sistēma krasi atšķīrās no ASV un Anglijā izmantotās mērvienību skalas. Ja pasaulē tika pieņemts Anglijas mērvienības standarts kalibru noteikšanā medību ieročiem, tad vītņstobra ieroču ražotāji, kas bija uzsākuši šaujamieroču ražošanu vadoties pēc metriskās sistēmas, uzskatīja, ka ir nepieciešams „sadzīvot" abām mērvienību sistēmām, rodot kompromisu - izmantot abas sistēmas, ieviešot starptautisku klasifikāciju šaujamieroču kalibros. Mēs lietojam metrisko sistēmu, tāpēc kā bāzi ņemsim šās mērvienības iedalījumus:

• Ø Mikrokalibra -mazāki par 5,45 mm;
• Ø Mazkalibra - 5,45- 6,5 mm;
• Ø Standarta kalibrs - 6,5 - 9,00 mm;
• Ø Lielkalibra - 9,00 - 20,00 mm.

Lūk, šaujamieroču kalibru „atšifrējums" :

Ieroču parametros un raksturojumos norāda ne tikai ieroča kalibru, bet arī čaulītes garumu, piemēram, 9x19. Cipars 9 norāda uz ieroča kalibru, bet 19 - uz čaulītes garumu.

Patronas kopējais garums (attēlā) ir „ligzda" patrontelpā, kurā atrodas patrona un standartizētie izmēri (9x19) ir norāde uz to, kādas patronas konkrētajam ierocim ir paredzētas. Katram ieroču tipam ir atšķirīgi patronu čaulītes garumi, piemēram, AK patronas izmēri ir 7,63x54,kur 7,62 ir kalibrs, bet 54 ir čaulītes garums, vai 38.x 45 ir revolvera patrona, kur .38 ir kalibrs, bet 45 ir patronas čaulas garums, bet sīkāk par šīm ieroču atšķirībām nākamreiz.

Mazliet par terminiem :

Ieroču aprites likums - I nodaļa - Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

• 4) automātiskais šaujamierocis - šaujamierocis, kas pēc katra šāviena pats uzlādējas jaunam šāvienam un, ja vienreiz tiek iedarbināts tā palaišanas mehānisms, spēj izdarīt vairākus šāvienus;
• 12) ierocis - priekšmets vai mehānisms, kas speciāli radīts dzīvu vai nedzīvu mērķu iznīcināšanai vai bojāšanai;
• 20) kalibrs - šaujamieroča stobra urbuma, šāviņa vai čaulas nosacītais izmērs;
• 27) munīcija - priekšmeti, kas konstruktīvi izgatavoti šāviena izdarīšanai un paredzēti dzīvu vai nedzīvu mērķu iznīcināšanai vai bojāšanai;
• 28) patrona - šaujamieroča (ar šāviņu vai bez tā) munīcija, kurā vienā veselumā apvienota čaula, propelents un aizdedzināšanas ierīce;
• 41) šaujamierocis - ierocis, kurā šāviņš enerģiju virzes kustībai saņem, šaujampulverim sadegot gāzu spiediena rezultātā;
• 42) šāviņš - lode, renkulis, skrots, bulta vai citi priekšmeti vai vielas, kas paredzēti vai pielāgoti šaušanai no ieroča vai tiek izšauti no ieroča;
• 44) vītņstobra šaujamierocis - šaujamierocis, kuram stobra urbumā visā tā garumā izveidotas spirālveida gropes, kuras izraisa lodes rotāciju, izņemot šaujamieročus, kuri paredzēti šaušanai ar gludstobra šaujamieroču munīciju un kuri Latvijas Republikā klasificēti kā gludstobra šaujamieroči.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.2003. un 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

Šie ir vispārpieņemtie termini, kurus lieto gan profesionāļi, gan tiesību sargājošo instanču darbinieki.

Saistītais raksts: Civilie ieroči - 1. daļa - vēsture

Turpinājums:

• Civilie ieroči - 3. daļa - Revolveri & Pistoles
• Civilie ieroči - 4. daļa - Lodes un to jauda